Kā tiek pamatots, kāpēc tiesas sēde jānotur Covid-19 pandēmijas laikā

Pagājušo pirmdien t.s. Lemberga prāvas tiesas sēde aizsākās ar lūgumiem un viedokļu apmaiņu par tiesas sēžu atlikšanu līdz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas beigām.

NRA.lv publicē fragmentu no šīm diskusijām.

Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis: – Godātā tiesa, es arī izmantošu iespēju izteikt iebildumus pret lietas skatīšanu. Mani iebildumi saistīti ar to, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir izmantojis savas tiesības, kas viņam ir deleģētas ar Ministru kabineta rīkojumu, un rakstījis paziņojumu par to, ka ir aicinātas visas tiesas mutvārdu sēdes noturēt tikai lietās, kas saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Godātā tiesa! Gribētu teikt, ka šeit nekāda objektīva steidzamība līdz šim nav izskanējusi. Domāju, ka visiem procesa dalībniekiem būtu jādod iespēja izteikties par šo objektīvo steidzamību, jo pēc tam, ja patiešām kaut kas notiks, lai mēs varētu saprast, kāpēc šīs tiesas sēdes ir notikušas. Šajā sakarā es gribētu teikt, ka objektīva steidzamība šai lietā nav nekāda. Līdz šim par to neko neesam dzirdējuši. Otrkārt, jautājums par šo riska grupu. Es arī aizpildīju šo veidlapu (no rīta tiesu nama sargs lika pie ieejas visiem parakstīt). Nezinu, kā /Aivars/ Lemberga kungs ielaists iekšā tiesā, jo viņam bija jāapliecina, ka viņš neatbilst šai riska grupai, bet sava vecuma pēc un saviem medicīnas datiem viņš šai grupai atbilst. Kā viņš ir ticis tiesā – nesaprotu. Nevajadzēja viņu tur laist, cik es saprotu. Par vakardienas Ministru kabineta rīkojuma papildinājumu pievienojos Lemberga kungam, jo uzskatu, ka viņam ir taisnība par šiem diviem cilvēkiem, kas var vienlaikus atrasties telpā, jo aizstāvji nav darba vai dienesta attiecībās. Godātā tiesa! Ja nu mēs tomēr atrodam, ka šeit ir objektīva steidzamība un nepieciešams šo lietu noturēt, es gribētu arī lūgt nodrošināt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā minētās tiesības uz atklātu tiesas sēdi, lai sabiedrība varētu piedalīties šeit. Es šodien redzēju, ka netika ielaists mūsu pastāvīgais klausītājs.

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: – Viņš jau te mēnesi nav bijis!

M. Grudulis: – Šodien viņu neielaida.

I. Jansone: – Tad šodien viņš ieradās, ja?

M. Grudulis: – Jā. Un tātad, man ir lūgums nodrošināt šo atklāto tiesas sēdi un visbeidzot padomāt, ka visi šie pasākumi ir ieviesti sabiedrības veselības aizsardzības vārdā. Tas skar ne tikai šeit klātesošos. Tas skar arī viņu ģimenes locekļus. Jautājums ir diezgan komplicēts. Piemēram, arī man ir bērni mājās vieni paši. Pēc likuma es nevaru mājās atstāt bērnu, ja viņš nav sasniedzis 12 gadu vecumu. Spiežot piedalīties šajā tiesas sēdē, es esmu spiests pārkāpt šos noteikumus. Līdzīga situācija varbūt ir arī citiem šeit klātesošiem. Jāņem vērā tas, ka arī man, ne tikai Ansim Sormulim, ir māte, kurai ir 88 gadi. Zinu, ka arī kolēģim Rodem ir tēvs jau gados. Vai tiešām šī steidzamība ir tik objektīva, ka mums ir jāpakļauj visi šie cilvēki šim riskam, jāpārkāpj šīs veselības aizsardzības prasības? Tāpēc godātā tiesa es lūdzu tomēr šo tiesas sēdi nenoturēt, kamēr nav beigusies ārkārtējā situācija.

I. Jansone: – Tas ir jūsu lūgums?

M. Grudulis: – Jā, godātā tiesa!

I. Jansone: – Skaidrs. Viss jums ir?

M. Grudulis: – Jā.

I. Jansone: – Kāds būtu prokuroru viedoklis par šo lūgumu?

Prokurors Juris Juriss: – Godātā tiesa! Mēs uzskatām, ka noraidāms. Nav nekādu arī apstākļu. Arī veikalā nav lieguma. Var drūzmēties veikalā pie kasieres, pie kasieres stāv aiz viņa vēl vismaz divdesmit cilvēki, un ir nodrošināts divu metru attālums. Tiesas sēdē, izrādās, nevar viņi atrasties, ja? Uz veikalu pat kāds no viņiem šodien ies un tur viņš var atrasties – gan Maxima, gan citos pārējos lielveikalos. Nevajag padarīt visu par cirku! Ar to, ka ir ieviests ārkārtas stāvoklis, nenozīmē tas, ka tiek atceltas visas citas cilvēktiesības, to skaitā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Par cietušajiem tagad vispār neviens nerunā, jo uzskata, ka viņiem vispār nav nekādu tiesību. Ir vienas tiesības – neierasties konkrētajā tiesas zālē, bet uz veikalu aiziet gan ir tiesības? Mēs uzskatām, ka šādā te veidā nevar traktēt likumu un viņš arī nav traktējams. Latvijas Republikas teritorijā noteikts šis te liegums. Vai kāds ir izbraucis no Latvijas Republikas teritorijas? Jā! Viens te rekur ir izbraucis (domāts Anrijs Lembergs). Jautājums, vai viņš drīkstēja izbraukt? Vai viņš ir brīdinājis un attiecīgi informējis varas iestādes par to, ka viņš ir izbraucis? Tas ir cits jautājums. Attiecībā uz šo tiesas zāli ir jānodrošina apstākļi, kas ir nepieciešami. Divu metru attālums – sociālās distancēšanās nodrošināšana. Tas šobrīd šeit ir nodrošināts. Pie tam, ja kādam liekas, ka nav, tad viņam ir jānorāda, kas konkrēti neatbilst. Tātad mūsu ieskatā viss var notikt! Paldies!

I. Jansone: – Vai pārējie procesa dalībnieki vēlas izteikties šajā sakarā? Lūdzu Ivankina kungs!

Valsts uzspiestais advokāts Aivaram Lembergam Genedijs Ivankins: – Replika par demagoģiju no prokuroru puses.

J. Juriss: – Ar kādām tiesībām replika?

G. Ivankins: – Patiešām, mums izveidojās tāda situācija, ka mums, tieslietu sistēmai piederošām personām, jāievēro likums, noteikumi, kuri uz likuma pamata ir pieņemti. Varu izteikties kā mans kolēģis, ka nulle plus nulle ir nulle. Patiešām mēs, es vismaz, staigāju pa veikaliem uz īsu brīdi un tur man 15-10 minūtes jāievēro sociālā distance. Šeit mēs sēdēsim piecas stundas. Tā ir nulle. Pirmā situācija, nulle šeit, ka mēs nesaslimsim viens no otra. Bet, jā, es uzsveru, mēs esam pie tiesas sistēmas piederīgas personas, un mums pašiem ir jāievēro likumi, un nekas nenotiks, ja vismaz līdz ārkārtas situācijas beigām mēs formāli nevienam nedosim pamatu apšaubīt to, ka tiesa – un to es atkārtošu -, ka pie tiesu sistēmas piederīgas personas, ieskaitot prokurorus, pārkāpj visus saprātīgos noteikumus. Pievienojos visiem iepriekš pieteiktajiem lūgumiem.

I. Jansone: – Aivar Lemberg, jūsu aizstāvis bija pieteicis šo lūgumu. Jums ir kāds viedoklis? Jūs uzturat šo lūgumu?

A. Lembergs: – Jā! Godātā tiesa! Es uzturu šo lūgumu! Es domāju, ka lūgums ir pamatots. Kriminālprocess notiek kopš 1999. gada. Nav nekas te ārkārtējs. Ārkārtas situācijas laiks varētu būt vēl mēnesis, pusotra – maksimums, maija beigas vai jūnija pirmā puse. Nekas nenotiks, ja divdesmit gadu laikā šī iemesla dēļ būs divu mēnešu pārtraukums. Augstākās tiesas priekšsēdētājs tik tiešām tā ir definējis. Ja šī tiesa tik tiešām notiks, tā būs klajā pretrunā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja definējumu, kurām tiesas sēdēm būtu jānotiek kā ārkārtas un neatliekamām. Tāpēc jebkurš lēmums, ka tiesas sēde notiks, ir vērsts pret procesa dalībnieku, kurš nav tiesa vai prokurori. Tas apdraudēs viņu un viņa radinieku veselību. Manā gadījumā mājas ir divi mazgadīgi bērni, sieva. Protams, kādam no ģimenes ir jāpārvietojas, bet tas tiek izdarīts, izvēloties speciālu laiku, speciālus apstākļus. Ventspilī diezgan viegli var izvairīties no kontaktiem. Bet tiesas zālē mēs te visu dienu atrodamies. Ja kādam kaut mazākais vīruss, skaidrs, ka mēs saslimsim. Viena lieta kontakts pie kases piecas vai trīs minūtes divu metru attālumā, cita lieta ir šeit. Te nav nekāda pamatojuma, lai notiktu tiesa. Absolūti nav problēmu, ja divdesmit gadu laikā būs divu mēnešu pārtraukums. Pārtraukumi ir bijuši daudzi un dažādu iemeslu dēļ krietni lielāki. Tāda statistika mums ir. Tas bija ne ārkārtas situācijā. Tagad, kad ir ārkārtas situācija, tas ir pilnīgi nepamatoti, ja notiks tiesas sēdes. Paldies!

I. Jansone: – Skaidrs. Paldies. Tā. Ansi Sormuli! Jūs jau vienu reizi izteicāties!

Uzņēmējs Ansis Sormulis: – Jā! Es tikai gribēju pateikt, ka tas ir apdraudējums četras dienas nedēļā pavadīt tiesas sēdēs. Tas ir apdraudējums man un manu radinieku veselībai. Tas ir tikai laika jautājums. Kā jūs redzat ziņās, Itālijā mirst pa 800 cilvēkiem dienā. Pasaulē pašizolējušies miljards cilvēku. Ņujorkas ielas šobrīd ir tukšas. Neviens nestaigā apkārt, bet mums katru dienu uz šejieni būs jānāk. Es uzskatu, ka šis ir konkrēts apdraudējums.

I. Jansone: – Skaidrs! Paldies! Kāds vēl vēlas izteikties?

Uzņēmēja Anrija Lemberga advokāts Oskars Rode: – Es teikšu tikai to, ka tiesas zālē formāli sakārtotie galdi jau nav panaceja. Uz šejieni ir jānokļūst. Man ir jāveic vairākas kustības, lai uz šejieni nokļūtu. Galu galā lejā, cieši komunicējot ar apsargu, un vēl diviem cilvēkiem mīdoties aiz manis, man jāparaksta samērā dīvains teksts, kurš pieprasa man apliecināt, ka es neesmu kontaktējies ar saslimušu personu, it kā mums saslimušo personu saraksts kaut kur būtu pieejams. Un tad es sēdēšu šeit piecas stundas ar desmit minūšu pārtraukumiem ik pēc 50 minūtēm ar kaut kādu pusdienas pārtraukumu. Varbūt šīs telpas tiks vēdinātas, varbūt netiks dēļ caurvēja? Nezinu. Es, protams, esmu piederīgs tiesu sistēmai, un tāpēc es pakļaušos tiesai, un pakļāvos un ierados šeit. Tā ir tiesas atbildība riskēt ar mani, bet ar manu 86 gadus veco tēvu, kuram ir nepieciešama apkope reizi nedēļā? To laikam es piedot nevarēšu! Paldies!

I. Jansone: – Tas tā kā man adresēts?

O. Rode: – Situācijai.

I. Jansone: – Skaidrs! Labi! Paldies!

O. Rode: – Piedodiet! Kāpēc Anrijs Lembergs būtu izņēmums starp Latvijas iedzīvotājiem un viņam nāktos speciāli atzīmēties kaut kur, ja viņam nāktos izbraukt kaut kur ārpus Latvijas? Viņam nav drošības līdzeklis piemērots un viņam nav jāpiesakās.

Anrijs Lembergs: – Es vienkārši gribēju uzdot retorisku jautājumu. Kurš atbildēs par to, ja kāds šinī zālē saslims? Pieņemot lēmumu, par to ir jāpadomā! Paldies!

I. Jansone (momentāni pat neapspriežoties): – Tiesu kolēģija nemainīs savu viedokli. Taču mēs lietas izskatīšanā varētu veikt nedaudz korekciju. Mēs varam ik pēc pusstundas taisīt pārtraukumu uz minūtēm desmit, turpināt pavēdināt zāli un lietas izskatīšanu turpināt. Ja valdība pieņems lēmumu, ka jāpašizolējas absolūti visiem Latvijas iedzīvotājiem un viņiem nebūs iespējas nākt uz darbu, tas ir cits jautājums, bet šajā situācijā tiesa ir darījusi visu, lai nodrošinātu šos te apstākļus, ka tas kontakts ir līdz minimumam. Rekur, tur uz sola stāv arī dezinfekcijas līdzekļi. Lūdzu! Lietojiet! Bet tiesas sēdi mēs turpināsim! Mēs klausāmies aizstāvi.

Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats

Foto: F64