Jau šobrīd vairākas slimnīcas nespēj nodrošināt atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus
Jaunie Covid-19 saslimšanas dati liecina, ka ārkārtējās situācijas pagarinājums ir realitāte un atsevišķās slimnīcās jau šobrīd ir sarežģīti nodrošināt visus veselības aprūpes pakalpojumus, norādīja veselības ministre Ilze Viņķele.
Kā zināms, 26. novembrī Latvijā sasniegts jauns antirekords – iepriekšējā diennaktī atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits – 898. Savukārt slimnīcās ievietoti 94 Covid-19 pacienti, kopumā slimnīcās patlaban ārstējas 489 slimnieki ar Covid-19.
“Lielie saslimšanas rādītāji ir nopietns signāls. Ja noteiktie drošības pasākumi netiks ievēroti, nākamais solis jau būtu dienas stacionāru darbības apturēšana, lai nodrošinātu palīdzību Covid-19 slimniekiem,” norādīja veselības ministre Ilze Viņķele. Ja saslimstība turpinās strauji izplatīties un netiks ievēroti drošības pasākumi, stingrāki ierobežojumi būs jāattiecina ne tikai uz atsevišķām pašvaldībām, bet jau uz visu valsti. Tādēļ jau tagad ir jāmazina sociālie kontakti, neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā cilvēks dzīvo. “Nevieni ārēji ieviesti ierobežojums, nebūs efektīvi, ja mēs paši savās ikdienas izpausmēs tos neievērosim. Rūpēsimies par to, lai mēs nekļūstam par inficēšanās avotu,” skaidro veselības ministre.
Apkopotie dati liecina, ka iepriekšējo 7 dienu rādītāji, salīdzinot vidējo saslimstības pieaugumu un hospitalizācijas skaita pieaugumu bija uzskatāmi par stabiliem. Taču šodienas dati situāciju būtiski maina. Lai arī pēc vienas dienas rādītājiem nevar izdarīt pilnvērtīgus secinājumus; (tie jāskata vairāku dienu griezumā), ir redzams, ka saslimstība ir liela. Joprojām liels Covid-19 uzliesmojumu skaits novērojams darba kolektīvos. Atklātie grupveida uzliesmojumi, dod lielu inficēto personu skaita pieaugumu, norāda Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Šie rādītāji vēlreiz skaidri iezīmē, ka darba devējiem un darbiniekiem nepievēršot pienācīgu uzmanību tam, ka darba vietu apmeklē slims cilvēks var būt ievērojamas sekas. Tādēļ vēlreiz aicinām ikvienu darba devēju iespēju robežās izvēlēties attālinātā darba formātu. Ir ļoti nozīmīgi veicināt kolektīva atbildību – nepieļaut slimu darbinieku atrašanos darba vietā un pēc iespējas mazināt darbinieku savstarpējos klātienes kontaktus.
Jauni pozitīvie gadījumi visbiežāk tiek atklāti kontaktpersonu vidū, tāpēc īpaši svarīgi, lai kontaktpersonas rūpīgi ievērotu mājas karantīnu. Savukārt, ceturtā daļa no šodienas pozitīvajiem gadījumiem ir saistīti ar atsevišķiem jau zināmiem uzliesmojumiem vietās, kurās tika rīkota mērķtiecīga papildu testēšana, piemēram, sociālās aprūpes centros.
Būtiski, ka no visiem jaunatklātajiem pozitīvajiem gadījumiem mazāk nekā 20% nav slimības simptomu. Atgādinām, ka inficētais cilvēks var inficēt citus 2 dienas pirms simptomu parādīšanās, tāpēc svarīgi ievērot visus drošības pasākumus. Bet 14% no pozitīvajiem gadījumiem nedēļu vēlāk tiek stacionēti ar smagu slimības gaitu, skaidro J.Perevoščikovs.
“Norisinājās arī Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sanāksme, kurā analizēja gan datus, gan nepieciešamo rīcību slimnīcu pielāgošanai lielākam Covid-19 pacientu skatitam un turpmākajai to darbībai. Dienu no dienas ir vērojams pacientu skaita pieaugums. Skaidrs, ka situācija visās slimnīcās nav vienāda un ir ļoti mainīga. Taču jau šobrīd vairākas slimnīcas nespēj nodrošināt atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus, norāda VOMK priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.
Būtiski, ka vēl šobrīd ir iespēja nodrošināt pilnvērtību neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, taču, šis iespējas nav bezgalīgas, situāciju iezīmē Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore. Viņa arī aicina iedzīvotājus uz sapratni, un situācijās, ja ir nepieciešams saņemt kādu neatliekamu medicīnisku palīdzību, ir jābūt gataviem, ka tā tiks realizēta citā slimnīcā, nekā ierasts. Savukārt, tie Covid-19 pacienti, kuri ārstējās mājās, aicināti regulāri sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai nepieciešamības gadījumā zināt, kad jāsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, nevis pašiem jādodas uz stacionāru.
Foto: Valsts kanceleja
