Īstenos atbalsta programmas pilotprojektu Covid-19 dēļ bez darba palikušo mācībām
Šonedēļ uz pirmo sēdi sanāca Nodarbinātības padome jaunajā sastāvā –ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un labklājības ministrs Gatis Eglītis, kā arī attiecīgo ministriju augstākās amatpersonas.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsvēra: “Covid-19 krīze ir radījusi negatīvu ietekmi uz darba tirgu, tāpēc ir nepieciešami tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai. Neskatoties uz to, ka bezdarba rādītāji kopš pandēmijas sākuma strauji krītas, reģistrētā bezdarba līmenis pašlaik sastāda 7,5%. Tas ir resurss, kas jāintegrē Latvijas darba tirgū. Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi mērķi gada laikā veicināt sabiedrības attieksmes maiņu par pieaugušo izglītības lomu mūsdienu mainīgajā ekonomikā, kā arī motivēt uzņēmējus veikt ieguldījumus cilvēkkapitāla attīstībā, tādējādi nodrošinot eksportspējīgās nozares ar darbaspēku un veicinot tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanu un indivīda līmenī – iespēju palielināt ienākumus.”
Turpinot darbu pie iepriekš sāktajām aktivitātēm – koordinētas rīcības nodarbinātības sekmēšanai un prasmju attīstībai sabiedrībā – Nodarbinātības padome vienojās jau šā gada laikā uzsākt jaunu mācību pilotprojektu – Nākotnes prasmju iniciatīvu, kuras mērķis būs nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām neformālās tiešsaistes izglītības programmas apguves atbalstu jomās, kas veicinās to konkurētspēju un pārkvalifikāciju uz augstas pievienotās vērtības nozarēm. Atbalsta programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumu rezultātā darbu zaudējušām vai dīkstāvē esošām personām. Sanāksmes laikā labklājības ministrs Gatis Eglītis uzsvēra: “Aicinu ministriju ekspertus pēc iespējas ātri izstrādāt nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, lai šo cerīgo programmu varētu uzsākt jau rudens mēnešos!”
Tikšanās laikā Ekonomikas ministrija iezīmēja cilvēkkapitāla lomu ekonomikas transformācijas procesā, tai skaitā iezīmējot digitalizācijas nozīmi nākotnes darba tirgus attīstībā. Lai pārorientētos, sabiedrībai un ekonomikai nepieciešamas atbilstošas prasmes. Latvijas izaugsmei vidējā termiņā ir būtiski virzīties uz zināšanās balstītu ekonomikas modeli, kurā noteicošā loma ir nozaru produktivitātei un tehnoloģijām. Tādēļ vitāli svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktu iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošanu, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apgūšanu. Funkcionālas pieaugošo izglītības sistēmas izveide ir vitāls priekšnosacījums sociālekonomiskās paradigmas pārmaiņām, Covid-19 radīto seku mazināšanai, mazkvalificēto īpatsvara samazināšanai, nepārtrauktai prasmju, tai skaitā digitālo prasmju, un iemaņu apgūšanai, kas ir vai tiks pieprasītas nākotnes darba tirgū, nodrošinot pēc krīzes augošās nozares ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece norādīja: “Izglītības un zinātnes ministrijai viens no galvenajiem darbiem ir pieaugušo izglītības sistēmas sakārtošana. Esam ieskicējuši būtiskākos veicamos uzdevumus nākamajiem gadiem, lai veidotu vienotu pieaugušo izglītības sistēmu. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni var risināt vidējās kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamību, tādēļ nepieciešams veicināt iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītībā, padarot to par pašsaprotamu procesu, nodrošinot elastīgu mācību programmu piedāvājumu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.”
Dažādu tehnoloģiju un inovāciju plašāka izmantošana ikdienā palielina kvalificēta darbaspēka pieprasījumu. Visi ministri uzsvēra mūžizglītības lomu iedzīvotāju konkurētspējas un labklājības sekmēšanā, un nepieciešamību sekmēt mērķētu iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītības aktivitātēs, tai skaitā ES līdzfinansētās mācību programmās. Būtiski atzīmēt, ka šā gada augustā Ekonomikas ministrija īstenos sabiedrības informēšanas kampaņu, lai veicinātu iedzīvotāju un darba devēju izpratni par mūžizglītības un pieaugušo izglītības lomu mūsdienu mainīgajā ekonomikā, kā arī motivētu iedzīvotājus mācīties visas dzīves garumā, bet uzņēmumiem veikt ieguldījumus savu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā.
Tāpat sanāksmes laikā ministri vienojās turpināt darbu pie izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstības – ja šobrīd jau tiek apkopota informācija par augstskolu absolventu turpmākajām darba gaitām un ir uzsākts arī profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitorings, tad nākotnē būtu izvērtējama sistēmas paplašināšana ar pieaugušo izglītības kvalitātes mērījumu veikšanu.
Sanāksmes noslēgumā Ekonomikas ministrija informēja, ka šovasar plānots pabeigt darbu pie interaktīvas digitālas darba tirgus prognožu informācijas sistēmas izveides, kurā tiks integrēti Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu dati un Nodarbinātības valsts aģentūras darbaspēka pieprasījuma īstermiņa prognožu dati, kā arī izvērsta informācija par esošo situāciju darba tirgū – esošo darbavietu skaitu un pieejamām vakancēm, darba meklētāju skaitu, kā arī atalgojuma līmeni profesijās. Darba tirgus prognožu platforma ir viens no Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanas soļiem Latvijā, tā ļaus nodrošināt ātrāku un apsteidzošu informāciju par nākotnes darba tirgus vajadzībām nodarbinātības un izglītības politikas veidotājiem, mācīties/studēt gribētājiem un izglītības iestādēm, uzņēmējiem, kā arī citām izglītības piedāvājuma veidošanā iesaistītajām pusēm.
Kā zināms, Nodarbinātības padome trīs ministru – ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības – sastāvā tika izveidota 2016. gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū, nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmi. Padome ir koleģiāla neformāla ministru diskusiju platforma. Padomes mērķis ir saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā un tādējādi mazināt neatbilstības Latvijas darba tirgū. Īpašu uzmanību Nodarbinātības padome ir pievērsusi jautājumiem par ieguldījumu cilvēkkapitālā darbaspēka prasmju attīstībai.
