Inficētie olu produkti no Ukrainas bija paredzēti Latvijai
Veicot laboratoriskās pārbaudes uz Salmonella spp. un veterināro zāļu atliekvielām (kokcidiostatiskajiem līdzekļiem un nitromidazolu) Latvijai paredzētā sausā olu pulvera kravā no Ukrainas, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Sauso olu pulveri pārtikas ražošanā izmanto diezgan plaši, to lieto, piemēram, gaļas produktu un zivju izstrādājumu ražošanā, konditorejā.
PVD Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Anna Joffe NRA.lv atklāja, ka piesārņojums konstatēts kravā ar Ukrainas izcelsmes sausā olu baltuma produktu Ovomix P4011H, kas bija paredzēta Latvijas uzņēmumam. «Ir veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē,» sacīja A. Joffe. PVD neatklāj ne Ukrainas uzņēmumu, kurā ražots šis pulveris, ne arī Latvijas uzņēmumu, kam tas bija paredzēts.
Šogad šis jau ir ceturtais gadījums, kad Pārtikas un veterinārais dienests, veicot pārbaudes uz robežas, laboratoriski apstiprinājis Salmonella spp. klātbūtni olu baltuma masā. Pirmajos divos gadījumos olu baltuma produkti bija paredzēti Portugālei, Latvija tika izmantota kā tranzītvalsts.
«Saskaņā ar Ukrainas izdotajā veterinārajā sertifikātā norādīto – pēdējās aizturētās kravas saņēmējs ir Latvijas uzņēmums. Taču, ja, veicot pārbaudes, netiktu konstatēti pārkāpumi, kravu pēc produkcijas atmuitošanas var pārvietot visā Eiropas Savienības teritorijā. Visas produktu kravas, kuras tiek ievestas no trešajām valstīm, tiek importētas uz to valsti, kura ir norādīta izcelsmes valsts veterinārajā sertifikātā. Saskaņā ar veterinārās robežkontroles pamatprincipu, kurš noteikts EK normatīvajos dokumentos un ir vienots visās ES dalībvalstīs, veterināro kontroli (dzīvnieku izcelsmes produktu kravām) uzsāk un pabeidz uz robežas,» skaidroja A. Joffe.
Latvijas Olu un putnu gaļas ražošanas asociācija uzsver, ka, pēc viņu rīcībā esošās informācijas, trīs reizes uz Eiropas ārējās robežas konstatējot importa produkcijas neatbilstību prasībām, Eiropas Komisijai jādodas pie ražotāja auditā. Pagaidām nav informācijas, vai Eiropas Komisija ir reaģējusi, vai arī gaida ziņojumu no dalībvalsts, kura konstatējusi neatbilstību ES prasībām, šajā gadījumā – no Latvijas.
«Tā kā informācija par sūtījuma neatbilstību tiek izvietota ātrās reaģēšanas sistēmā (RASFF), tā ir pieejama gan visiem interesentiem, gan arī Eiropas Komisijas atbildīgajām struktūrām. Saskaņā ar EK regulās noteikto, atkārtoti konstatējot nekaitīguma prasību pārkāpumus kādas trešās valsts produkcijā, dalībvalsts var rosināt Eiropas Komisijai pārskatīt atzīto produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību,» sacīja A. Joffe. Negaidot Eiropas Komisijas rīcību, Pārtikas un veterinārais dienests turpina veikt Ukrainas olu un olu produkcijas pastiprinātu kontroli, ko nodrošina saņemtais papildu finansējums monitoringa veikšanai. Tas ir noteikts uz trim mēnešiem, sākot no 25. jūnija. Laboratorisko paraugu atlasi veic visu veidu no Ukrainas ievesto olu produktiem gan uz Samonella spp., gan uz veterināro zāļu atliekvielām, kā arī Ukrainas izcelsmes olām. Pēc trīs mēnešu rezultātu apkopošanas PVD sniegs informāciju Zemkopības ministrijas atbildīgajām amatpersonām tālākai lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, Eiropas Komisijas informēšanai. «Protams, konstatējot sūtījumu neatbilstību, par katru tiek sagatavota un nosūtīta operatīva informācija EK RASFF sistēmā,» uzsvēra A. Joffe.
Ilze Šteinfelde
