Igauņu specdienests ceļ trauksmi par kriptovalūtu saistību ar naudas atmazgāšanu

Igaunijas specdienests KAPO savā ikgadējā pārskatā īpaši izcēlis firmas, kas tirgojas ar kriptovalūtām. Jaunie finanšu instrumenti nodrošina anonimitāti, kas patīk noziedzniekiem, naudas atmazgātājiem. Igauņu izmeklētāji saka – nozarē trūkst kontroles. Policija Latvijā domā līdzīgi. Pie mums tiek izmeklēti aizdomīgi darījumi ar kriptovalūtām gandrīz pusmiljona vērtībā.

Pirmā virtuālā valūta “Bitcoin” radās uzreiz pēc 2008.gada finanšu krīzes. Tās apriti kontrolē datoru tīkls ar miljoniem serveru visā pasaulē. Šonedēļ “Bitcoin” vērtība pirmo reizi pārsniedza 62 000 dolārus.

Kriptovalūtas fani to dēvē par jaunu ēru maksājumu pasaulē. Kritiķi, starp kuriem ir arī valstu specdienesti un policijas saka – ar to var maksāt algas aploksnēs, var pirkt pagrīdes internetā jeb ”darknetā” zagtus datus, pornogrāfiju, narkotikas vai ieročus. Var maksāt kukuļus amatpersonām. Virtuālā valūta dod iespēju darījumus veikt lielā slepenībā.

Igaunija pirms dažiem gadiem brīvi ļāva reģistrēt firmas, kas apkalpo inovatīvus darījumu instrumentus. Radās pūļa finansēšanas platformas, dažas no kurām arī ar saitēm Latvijā šobrīd ir bankrotējušas. Tieši tik pat strauji Igaunijā dzima kriptovalūtas tirgošanas firmas. Šogad to skaits sasniedzis 370. Nu vietējais specdienests KAPO ceļ trauksmi – vairāki virtuālās valūtas uzņēmumi Igaunijā darbojas ”pelēkajā zonā”. Tos savos darījumos vairākkārt pat izmantojuši islāmistu ekstrēmisti.

Igaunijas Iekšējās drošības dienesta pārstāvis Harijs Puseps norāda: “Es varētu teikt, ka ir vairākas virtuālās valūtas kompānijas Igaunijā, kas darbojas ”pelēkajā zonā”. Piemēram, kompānija reģistrēta Igaunijā un piedāvā savu pakalpojumus šeit, bet tai licence izdota kādā trešajā valstī un darbojas pēc tās valsts likumiem. Un šādas darbības rada ne tikai drošības apdraudējumus, bet arī reputācijas problēmas Igaunijai.”

Kriptovalūtu eksperts Kristaps Mors uzsver: “Tie visi kripto uzņēmumi, kas Igaunijā ir izveidoti, vismaz 90% no tiem ir saistīti kaut kādā veidā ar krāpniecību. Nesen bija ziņa, ka ļoti daudz tā sauktās kripto licences, ko visiem Igaunijā dalīja pēc kārtas, ka tās tika anulētas. Igaunijas pēdējo gadu laikā kļuva par tādu kā kripto lielvalsti, kur jebkurš varēja piereģistrēt gan digitālu uzņēmumu, gan arī iegūt licenci, lai tad tālāk izveidotu kripto biržu vai kādu citu uzņēmumu un tas investoriem radīja uzticamību, bet tas ļoti bieži beidzās ar to, ka cilvēki pazaudēja naudu un tika apkrāpti. Tur tā uzraudzība ir ļoti vāja.”

Tikai no šī gada janvāra Igaunijā ir izveidots īpašs ”Finanšu izlūkošanas dienests”. Līdz tam jaunos finanšu instrumentus uzraudzījusi tikai viena policijas nodaļa.

KAPO ieskatā lielākais drauds ir desmit Igaunijā strādājoši automāti, kur “bitkoinus” iespējams samainīt pret skaidro naudu. Tajos klienti anonīmi var iemaksāt līdz 10 000 eiro. Un atkārtot šādas darbības neskaitāmas reizes. Kripto-automāti darbojušies arī Latvijā. Viens no tiem vēl nesen atradies Vecrīgā, Audēju ielā.

Oktobrī divus kripto automātus Rīgā uzstādīja Polijā reģistrēta firma “ShitCoins.Club”, kas darbojas arī Igaunijā. Viens no tiem atradās universālveikalā ”Centrs”. Veikala vadība mums apgalvo – tā tikai izīrējusi telpas. Trīs mēnešus arī te anonīmi varēja iemaksāt līdz 10 000 eiro, lai pirktu “bitcoin”. Janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aizturēja Polijas pilsoni, kas automātus apkalpoja. Iekārtas demontēja. Izņēma 97 000 skaidrā naudā. Šobrīd notiek izmeklēšana un tiek gaidītas ziņas no ārvalstīm.

“Mēs garantējam drošumu, zemas pārskaitījumu maksas un anonimitāti. Jūs atradīsit mūsu automātus visā Eiropā – Polijā, Francijā, Nīderlandē, Itālijā, Spānijā, Rumānijā un daudz kur citur.”

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko komentē: “Detalizētāk es komentēt atturēšos, jo izmeklēšanā iesaistīti vairāki uzņēmumi. Tajā skaitā Latvijas uzņēmums un ārzemju uzņēmums, kura vārdā šī persona darbojās. Varu atzīmēt, ka bija iesaistīta ķēdīte ar uzņēmumiem, lai maksimāli apgrūtinātu šo bankomātu patieso īpašnieku atrašanās valsti un piederību. Virtuālā valūta ir ļoti ērts veids priekš noziedzniekiem, lai iegūtos noziedzīgos līdzekļus aizsūtītu uz kādu citu ES valsti fiziski netransportējot. Šis arī ir bijis viens no pamata ieguves un peļņas avots, ar ko arī bija populāra šī bankomātu izvietošana un nodrošināšana anonīmi iegādāties kriptovalūtu uz vietas.”

Lai arī pasaulē virtuālo valūtu jau aizvien plašāk uzskata par maksāšanas līdzekli, Latvijā darījumus nekontrolē FKTK, bet gan Valsts ieņēmumu dienests. Pie mums ir reģistrētas tikai sešas firmas.
Latvijā reģistrēti kriptovalūtas tirgotāji

SIA DVC
SIA WM GROUP
SIA CRYPTOCASH
SIA RI HOLD
SIA TWIN
ĀRVALSTS KOMERSANTA DAXCHAIN OU ĀRVALSTU FILIĀLE

VID mums rakstiskā atbildē apgalvo – šo firmu kontrole notiek. Tiekot ievērotas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas prasības. Bijuši ziņojumi par 23 aizdomīgiem darījumiem. Tiesa gan neviens no pašiem uzņēmējiem. Tajā pat laikā dienestam nav pieejama informācija, kādas summmas šīs firmas apgroza. Un VID atzīst – liels risks ir iespēja izmantot skaidro naudu, slēgt darījumus ar nerezidentiem un nespēja atpazīt riskantos darījumus. Šaubīgus maksājumus atklājis arī Finanšu izlūkošanas dienests.

2020.gadā kopumā mēs saņēmām 4833 šādus te ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem kopumā. Mazāk nekā 1% no visiem aizdomīgajiem darījumiem ir tieši, kas saistīti ar virtuālajām valūtām. Kopējā summa ir pieci miljoni eiro.

Valsts drošības dienesta atbilde ”Nekā personīga”: “Līdz šim dienesta redzeslokā nav nonākuši gadījumi, kad virtuālā valūta Latvijā būtu izmantota terorisma vai proliferācijas finansēšanai, vienlaikus šādu risku nevar izslēgt. Savukārt citu ar virtuālo valūtu saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana ir Valsts policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.”

Viena no Latvijā reģistrētajām firmām atrodas kādā Cēsu ielas biroju ēkā Rīgā. Tās pārstāvji pārmet valsts pusei nespēju sakārtot likumus, lai nozarei netraucētu darboties. Viņuprāt pie mums reģistrētas tikai sešas firmas, jo Latvijā tām netiek izsniegtas licences. Bet bez tām darboties ārvalstu tirgos nav iespējams. Tāpēc virkne uzņēmumu dibina firmas Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Lielbritānijā. Un darījumi notiek tur. Bez spējas Valsts ieņēmumu dienestam tos izkontrolēt. Pat ja firmas fiziski atrodas Latvijā.

SIA ”RIHOLD” Valdes loceklis Dmitrijs Krjukovs norāda: “Tīri praktiski tas nozīmē, ka Latvijā reģistrētu uzņēmumu skaits, kas darbojas ar virtuālo valūtu ir daudz mazāks nekā Igaunijā vai Lietuvā. Un pat Latvijas uzņēmēji, kas gribēs darboties ar šiem pakalpojumiem internetā, viņiem būs jāreģistrējas vai nu Igaunijā, Lietuvā vai citā valstī, jo bez licences viņi nevarēs strādāt internetā.”

Jurists Dmitrijs Smirkovs norāda: “Pareizi, mēs neesam konkurētspējīgi tieši pasaules tirgū bez licensēšanas iespējām. Mēs esam spiesti meklēt citu valstu jurisdikciju, lai reģistrētos un darbotos pasaules tirgū.”

2018. gadā vienas no Latvijā reģistrētās kriptovalūtas kompānijas “Crypto Cash” atklāšanā ieradās ekspremjers Godmanis, Interneta asociācijas vadība. Tika solīts veidot kriptovalūtas vēstniecību. Tirgot un pirkt bitkoinus un arī zeķes un pulksteņus. Šobrīd kompānijas durvis ir ciet. VID tai kā nodokļu parādu uzrēķinājis 17 000.

Bet tie paši cilvēki, kas vada šo firmu Latvijā, ar vairāku desmitu cilvēku lielu komandu pārrauga kriptobiržu “PAYBIS”, kas kā savu reģistrācijas adresi uzrāda Glāzgovu Lielbritānijā.

“Pēdējos gados un īpaši pēdējā gadā mūsu aktīvo pasākumu rezultātā ir tikuši izņemti ievērojami virtuālās valūtas arhīvi pie mūsu iedzīvotājiem Latvijas teritorijā. Un šie darījumi bija ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Uz pēdējo aprēķinu ENAP ir izņemti aktīvi vairāk nekā 400 000 eiro apmērā,” min Homenko.

Kriptovalūtu eksperts Kristaps Mors norāda: “Varētu izteikt kādus minējumus un to varētu vairāk zināt lielākās kriptovalūtas biržas, kurās notiek visvairāk darījumu, kur cilvēki sūta naudu no Latvijas un pēr kripto, bet viņas šādu informāciju uz ārpusi nesniedz tā kā, ja nav pieejas šiem datiem vai īpašām kompānijām, kas veic kādu izpēti, tad to nevar pat tā īsti nojaust. (NP: Tad ir jautājums, ko, veicot kontroli, redz VID? Viņi var aiziet uz vietas un apskatīties vai fiziski firma uz vietas atrodas un tas ir arī viss.) Cik daudz dienesti var izsekot. Viņi var izsekot tikai tik tālu… Kompānijas, kas mēģina reģistrēties Latvijā un nodarboties ar kripto un sekot kāda ir viņu finanšu plūsma. Vai arī sekot cilvēku kontiem un skatīties, kuri cilvēki skaita naudu uz kripto biržām un atpakaļ. Tik daudz viņi var ieraudzīt. Bet viss pārējais, kas notiek tālāk, kur cilvēki kripto skaita no Viena cilvēka uz otru, to viņi vairs nevar izsekot. Tas vairs īsti nav viņu kontrolē.”

Kā uzraudzīt kriptovalūtu tirgotājus – tas ir aktuāls jautājums ne tikai pie mums. Nav spēkā vienotu Eiropas normu. Kas ļauj tiem, kuri grib ar bitcoiniem darboties pelēkajā vai melnajā tirgū, meklēt valstis, kur to darīt ir visvieglāk. Starp citu Igaunija šobrīd gatavojas Monywall ziņojumam. Finanšu aprindās izsaka minējumus par iespējamām piebildēm, ko mūsu kaimiņi varētu saņemt gan par kripto firmu un pūļa finansēšanas platformu aktivitātēm, gan naudas atmazgāšanas skandāliem, kuros iesaistītas lielās bankas.