Igaunijā darbu sākusi jaunā valdība

Saskaņā ar Igaunijas valsts pamatlikumu pēc parlamenta (Rīgikogu) oficiālo vēlēšanu rezultātu saņemšanas no Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Valsts prezidents vienam no uzvarējušās politiskās partijas vadītājiem uzdod veidot jauno valdību.

Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess tikās ar uzvarējušās Reformu partijas priekšsēdētāju Andrusu Ansipu un parakstīja pavēli par Andrusa Ansipa iecelšanu premjerministra kandidāta kārtā un uzdeva viņam izveidot jauno Igaunijas valdību, raksta LV.LV.

Andrusam Ansipam tas izdevās ātri – triju dienu laikā, jo izpalika garās pārrunas ar visām politiskajām partijām par ieņemamām ministru vietām. A. Ansips bija nolēmis veidot jauno valdību no divu politisko partiju pārstāvjiem: Reformu partijas un “Isamaa ja Res Publica liit”. Šīs abas partijas jau veidoja iepriekšējo valdību, tāpēc vairāki ministri jaunajā valdībā ieņems savus iepriekšējos ministru krēslus. Pārvietot vai izvirzīt jaunus ministru kandidātus vajadzēja tikai dažus. Šeit jāņem vērā arī Andrusa Ansipa pieredze: viņš par premjerministra kandidātu tiek nominēts jau trešo reizi. Par izveidoto valdības sastāvu Andruss Ansips informēja Valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, kurš ieteiktos ministrus iecēla amatā.

Andrusa Ansipa izveidotā jaunā valdība

Saskaņā ar oficiālajiem 2011. gada 3. marta Rīgikogu vēlēšanu rezultātiem Igaunijā abas valdību veidojošās politiskās partijas kopā ir ieguvušas 56 mandātus no kopējā 101 mandāta skaita. Runājot par jauno valdību, laikraksts “Postimees” izsakās, ka to varētu nosaukt arī par “jauno – veco” valdību, jo tās sastāvā izmaiņas ir minimālas.

“Kauliņi ir mesti”

Valsts prezidents Tomass Hendriks Ilvess 4. aprīļa vakarā Igaunijas XII Rīgikogu pirmajā sēdē informēja par jaunās valdības veidošanu un ieteiktajiem ministru kandidātiem. Parlaments apstiprināja Andrusa Ansipa kā premjerministra kandidāta pilnvaras.

Jaunais premjers jau 5. aprīļa rīta sēdē uzrunāja parlamentu un izteica savas domas par jaunās valdības veidošanu un tās uzdevumiem. Viņš teica: “Pašlaik ieteiktajam valdības sastāvam ir skaidri mērķi un skaidrs Igaunijas attīstības virziens. Mēs centīsimies, lai Igaunijas vārds skanētu Eiropas varenāko valstu saimē, lai tā būtu vienota un laimīga. Es nelokāmi ticu, ka tā arī ir Igaunijas nākotne, tās attīstības ceļš.”

Tas nav vienkāršs uzdevums. Ko cer darīt jaunā valdība, lai “valsts laimības diena” pienāktu ātrāk? Igaunijas jaunās valdības mugurkaulu veido tās darbības programma. Programmā ietilpst desmit lielākie uzdevumi, kurus valdībai ir uzdevusi Igaunijas tauta. Valdība apņemas to stingri ievērot.

1. Demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Šis jautājums ir Igaunijas ilglaicīgas pastāvēšanas stūrakmens un nākamās valdības konkrēts uzdevums tuvākajiem četriem gadiem. Bez Igaunijas tautas pastāvēšanas visiem pārējiem plāniem nav lielas nozīmes.
2. Igaunijas enerģētiskā nodrošinājuma drošība un neatkarība. Jāpanāk, lai enerģija būtu pietiekamā daudzumā un par samērīgu cenu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām tautas paaudzēm.
3. Valstij ir jādzīvo globālas nodokļu un uzņēmējdarbības konkurences apstākļos, tāpēc nedrīkstam kavēt konkurētspējīgas vides attīstību. Mēs saglabāsim Igaunijas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, privātpersonu ienākuma nodokli 2011. gadam samazināsim līdz 18% un paaugstināsim ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 191,7 eiro (ekvivalents bijušās Igaunijas valūtas EEK 3000). Jaunā valdība turpinās stingru budžeta politiku ar tā pārpalikumu un mazinās valdības sektora parāda slodzi.
4. Stimulēsim labas izglītības iegūšanu, tādējādi nomainot ekonomiku no ražošanas ar liela skaita darbaspēka izmantošanu uz zinātnes un zināšanu ietilpīgu ražošanu, atbalstīsim inovācijas ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Lai šajā procesā iekļautos Igaunijas inteliģence, tas no mums, valdības, prasīs mērķtiecīgu darbu un atbalstu. Šis mūsu programmas punkts prasīs arī vislielākos finanšu ieguldījumus, jo skar visu Igaunijas sabiedrību. Šeit ir runa par izglītības sistēmas izmaiņām un izdevumu palielināšanu tai, tiešo izdevumu palielināšanu zinātnes attīstībai līdz 2% no IKP 2011. gadā.
5. Būt pirmajās rindās to valstu saimē, kas atbalsta Eiropas Savienības un NATO attīstību un atbalsta rietumu pasaules vienotību, Igaunijā ir nozīmīga loma. Starptautiskā drošība ir nedalāma, un mūsu drošības garantija ir starptautiskā sadarbība. Igaunijas aizsardzība nav atdalāma no NATO un Eiropas Savienības aizsardzības politikas. Mūsu finansiālais ieguldījums aizsardzībā ir 2% no IKP.
6. Aizsargāsim un attīstīsim Igaunijas kultūru un valodu.
7. Saglabāsim un attīstīsim ekoloģiski tīru un pievilcīgu Igauniju – aizsargāto un atjaunoto.
8. Vitāla nepieciešamība ir turpināt attīstīt kvalitatīvu un dzīvotspējīgu veselības aizsardzības un sociālās apdrošināšanas sistēmu, risināt sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās jautājumus. Šeit ir nepieciešama plaša visas sabiedrības saliedēšanās, ko atbalsta arī kreisi noskaņotie sabiedrības pārstāvji.
9. Gādāsim, lai valsts kļūst laikmetīga visās sabiedriskās dzīves jomās, lai tā spēj piedāvāt saviem pilsoņiem labāko un ērtāko, lai tā nodrošina iedzīvotāju veselības un īpašumu aizsardzību.
10. Saglabāsim un attīstīsim Igaunijas liberālo sabiedrību un dzīves telpu. Arī šeit būs vajadzīga valdības palīdzība un atbalsts, nozīmīgu lomu ieņems arī kritizējošā opozīcija un dažādi plašsaziņas līdzekļi.

Igaunijas valdība apstiprināta

Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa sēdē amatā ieceltie divpadsmit valdības ministri nodeva zvērestu. Tajā pašā dienā valdību veidojošo un jaunās valdības darbības programmu atbalstošo politisko partiju vadītāji Tompea pilī Tallinā parakstīja koalīcijas līgumu. Koalīcijas līgumu parakstīja četru politisko partiju vadītāji: Andruss Ansips (Reformu partija), Marts Lārs (partija “Isamaa ja Res Publica liit”), Edgars Savisārs (Centra partija), Villu Reiljans (partija “Tautas savienība”).

Pēc Koalīcijas līguma parakstīšanas Andruss Ansips teica: “Parakstītajā Koalīcijas līgumā visiem solījumiem ir finansiāls segums, un tas ir daudzkārt reālistiskāks nekā iepriekšējās valdības līgums. Jaunajam ministru kabinetam ir ieplānots turpināt līdzsvarotu budžeta politiku un turpmāko divu gadu laikā jaunus aizņēmumus neņemt.”

“Centra partija” ir centriski sociāli liberāla partija. Šā gada Rīgikogu vēlēšanās pēc mandātu skaita tā ieņēma otro vietu. Neskatoties uz to, jaunās valdības veidošanā A. Ansips šīs partijas biedrus nav uzaicinājis, tomēr Edgars Savisārs arī parakstīja Koalīcijas līgumu, jo jaunās valdības darbības programma šai partijai ir pieņemama. Edgars Savisārs  uzskata: “Pirmkārt, jaunās valdības koalīcija paredz naudu izmantot tā, lai valsts nauda kalpotu tautai. Ticu, ka šī valdība spēs to arī īstenot. Izšķirties par Koalīcijas līguma parakstīšanu “Centra partijai” nācās grūti. Bija vajadzīgs kompromiss, un katram no kaut kā nācās atteikties, lai kopumā visi koalīcijas dalībnieki izjustu, ka viņu vēlētāju intereses ir ņemtas vērā. Nozīmīgākais jautājums mūsu partijai ir paredzamā pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Gados vecākie valsts iedzīvotāji ir vismaz desmit gadus gaidījuši, kad beidzot arī viņu vajadzībām sāks pievērst uzmanību. Tiesa, tas, ka mēs spējam domāt arī par vecākiem cilvēkiem, nav nācies viegli. Domāju, ka tas ir Igaunijas valsts kultūras līmeņa un atbildības sajūtas jautājums.”

Partija “Tautas savienība” šā gada parlamenta vēlēšanās nespēja savākt tik daudz vēlētāju balsu, lai tiktu pāri 5 procentu barjerai un iekļūtu parlamentā. Neskatoties uz to, šī partija ir nolēmusi atbalstīt jaunās valdības koalīciju. Partijas vadītājs Villu Reiljans sacīja: “Skatoties uz tagadējo koalīciju, var redzēt, ka te ir labs un saprātīgs kompromiss. Līgums ir radies neatlaidīga darba un diskusiju rezultātā. “Tautas savienības” solījumi saviem vēlētājiem ir iekļauti līgumā un arī tiks pildīti.”

Valsts prezidenta pilnvaras jaunās valdības veidošanā

Saskaņā ar Igaunijas Valsts pamatlikumu Valsts prezidentam 14 dienu laikā pēc Rīgikogu vēlēšanu oficiālo rezultātu saņemšanas jānozīmē jaunās valdības premjerministra kandidāts un jāuztic viņam izveidot valdība. Arī parlaments premjerministra kandidātam dod pilnvarojumu.

Premjerministra kandidātam jaunās valdības sastāvs jāiesniedz Valsts prezidentam, kuram triju dienu laikā jāapstiprina jaunais ministru kabinets. Ja prezidenta ieteiktais premjerministra kandidāts nesaņem parlamenta vairākuma atbalstu, Valsts prezidentam septiņu dienu laikā ir tiesības izvirzīt citu premjerministra kandidātu. Ja Valsts prezidents septiņu dienu laikā neiesaka citu premjerministra kandidātu vai arī atsakās to darīt, vai arī ja otrais nominētais kandidāts negūst parlamenta vairākuma atbalstu vai nespēj (atsakās) izveidot valdību, premjerministra kandidāta izvirzīšanas tiesības pāriet parlamentam.

Valsts prezidents pēc premjerministra kandidāta ieteikuma drīkst veikt izmaiņas valdības sastāvā, tas ir, atbrīvot no amata un iecelt amatā jaunus ministrus. Valsts prezidents pēc premjerministra ieteikuma var iecelt amatā arī ministrus, kuri nevada nevienu ministriju (tā saucamie “ministri bez portfeļa”). Valdības sastāva veidošanā premjerministra ieteikumi prezidentam ir saistoši, līdz ar to būtībā Valsts prezidenta loma aprobežojas ar nepieciešamo likumdošanas aktu sagatavošanu, bet praktiskā ministru kandidātu izvēle ir premjerministra kompetencē.

Valsts prezidents atbrīvo ministru no amata arī tad, ja parlaments ar savu lēmumu šim ministram izteicis neuzticību. Ja gadījumā visai valdībai vai premjerministram ir izteikta neuzticība, Valsts prezidentam triju dienu laikā pēc valdības ieteikuma ir tiesības izsludināt valstī ārkārtas vēlēšanas.