Iekšlietu ministrs vēlas IDB pievienot KNAB
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) negaidīti nācis klajā ar ideju Iekšējās drošības biroju (IDB) pievienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Šādu priekšlikumu politiķis gada sākumā iesniedzis premjera vadītajā Noziedzības novēršanas padomē. Ģirģens to pamato ar resursu taupīšanu, taču ir zināms, ka ministram ar IDB vadītāju ir domstarpības.
Noziedzības novēršanas padomi izveidoja premjera Einara Repšes valdības pēdējos mēnešos. Taču savu darbību tā nemaz neuzsāka. Jaunu elpu padome ieguva pērn, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) nolēma pie viena galda sēdināt pārstāvjus no visiem varas atzariem, lai cīņā ar noziedzību starp būtu labāka sadarbība.
Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina norāda: “Pavisam jaunu elpu un īpašs nozīmīgums (padomei) tika piešķirts pagājušā gada nogalē, un pirmajā sēdē piedalījās gan Valsts prezidents, gan Saeimas priekšsēdētāja un arī visas augstākās amatpersonas definēja savu skatījumu, kas būtu jāņem vērā noziedzības apkarošanā, īpaši ņemot vērā naudas atmazgāšanas jautājumus, korupcijas apkarošanai, un arī sabiedrības izpratnei un drošuma sajūtai.”
Tieslietu ministrijai jākoordinē padomes rīcības plāna izstrāde. Tā projekts jāapspriež nākamās nedēļas sēdē. 6.janvārī jau pēc noteiktā termiņa savus priekšlikumu papildinājumus plānam pēkšņi iesniedzis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
“Priekšlikumi tika iesniegti arī pēc termiņa, un tos mēs plānā neiekļāvām, bet, ja kāds tos vēlēsies arī papildus izvirzīt, tāpēc ir iecerēta debate nākamās sēdes laikā,” skaidro Medina.
Ģirģena iecere ir pēkšņa un iepriekš nekur nav apspriesta. Iekšlietu ministrijas padotības iestādi IDB Ģirģens rosina pievienot KNAB. Tas ietaupīšot resursus un vienā iestādē koncentrēšoties labākie izmeklētāji.
“Es uzskatu, ka valsts interesēs ir izveidot spēcīgas tiesībsargājošās iestādes. Jo šobrīd iestādes, kas cīnās ar amatpersonu korupciju, manā ieskatā ir sadrumstalotas. Katrs dienests atsevišķi cīnās par cilvēku resursiem, kvalitatīviem izmeklētājiem. Katra no iestādēm pēc būtības pērk savu aprīkojumu. Tāpēc es uzskatu, ka valstī noteikti vajadzētu uzsākt diskusiju par KNAB, IDB un, es teiktu, arī VID Iekšējās drošības pārvaldes apvienošanu. Tas sekmētu efektīvāku darbu, labākus rezultātus. Un, ja mēs paskatāmies pēdējos pētījumus par reitingu korupcijas apkarošanas sfērā, tad kopumā Latvijas reitings krīt. Tas ir nopietns signāls. Un iespējams tas ir resursu jautājums,” saka Ģirģens.
IDB izveidoja pirms pieciem gadiem. Birojs pamatā izmeklē iekšlietu sektora darbinieku noziegumus un apsūdzības šajos gados celtas pret daudziem policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem. Divās krimināllietās aizdomas krīt arī uz īpaši augsta līmeņa amatpersonām – par iespējamo sadārdzināto policistu formu iepirkumu un miljonu šķērdēšanu Krievijas un Baltkrievijas robežbūvē. Izmeklēšana šajās lietās uz priekšu strauji nevirzās, un ministrs Ģirģens ir izteicis neuzticību IDB izmeklētājiem.
IDB nav saņēmis oficiālu informāciju par vēlmi pievienot to KNAB. Tomēr analizējot šādas ieceres sekas, IDB to vērtē kā nepamatotu.
“Iespējams, ka veiksmīga vai pat ”pārāk veiksmīga” darbība ir viens no būtiskākajiem iemesliem šādam priekšlikumam, tomēr vēl bez tā ir vismaz vairāki citi acīmredzami faktori, kādēļ IDB pievienošana KNAB ir vērtējama kā nepamatota. IDB lietvedībā esošās kukuļošanas lietas sastāda tikai apmēram 15% no kopējā kriminālprocesu skaita, savukārt pārējās saistītas ar amatpersonu vardarbību, krāpšanu un citiem noziegumiem. Līdz ar to visi šie noziedzīgie nodarījumi vairs netiktu objektīvi izmeklēti, un cietēja no tā būtu visa sabiedrība.(..) IDB reorganizācija radītu nopietnus jautājumus mūsu partnerorganizācijās Eiropā un ANO, un diez vai Latvija pašlaik var atļauties šādu skandālu,” norāda IDB priekšnieks Valters Mūrnieks
KNAB bez lielajām korupcijas lietām, svarīgs uzdevums ir arī partiju finanšu kontrole. Tieši IDB izveide savulaik, Jēkaba Straumes vadītajai iestādei deva iespēju vairāk koncentrēties uz šo noziegumu izmeklēšanu.
“KNAB nav priekšlikuma autors un nav bijis iesaistīts priekšlikuma tapšanā. Tā kā pašlaik KNAB rīcībā nav pilnvērtīgas informācijas par iniciēto izvērtējumu, labprāt atturētos no komentāriem, kas saistīti gan ar ierosināto izvērtējumu, gan iespējamās apvienošanās faktu, gan arī ieguvumiem un riskiem, ja šāda divu iestāžu apvienošana Latvijā tiktu īstenota,” saka KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Iekšlietu ministra Sanda Ģirgena iniciatīva par dienestu apvienošanu ir nākusi negaidīti. Tā kā dokumentam uzlikts slepenības statuss, tad iesaistītās puses pagaidām par to izsakās atturīgi.
Noziedzības novēršanas padomē darbojas gandrīz visi ministri, specdienestu vadītāji, arī ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis. Taču par nākamās nedēļas sēdē apspriežamo jautājumu zināja tikai KNAB, IDB un Valsts drošības dienesta vadītāji.
Par šādu iekšlietu ministra ieceri no raidījuma “Nekā personīga” uzzināja arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS). Bijušais premjers ieceri iestādes apvienot uzskata par pārsteidzīgu.
“Man jau šķiet, ka KNAB ir pietiekoši noslogots. Un KNAB ļoti gaidīja arī šī gada budžetu, kur tam ir zināms finansiāls atbalsts un tam ir jāaudzē sava kapacitāte. Un es nedomāju, ka iešana plašumā to varētu stimulēt. Man kā komisijas vadītājam nešķiet, ka slikti strādā viena vai otra iestāde. Man kā ilglaicīgam politiķim bija iespēja izvērtēt vēl pirms bija Iekšējās drošības birojs un pirms bija KNAB šā brīža izpildījumā. Un es redzu pagaidām tikai pozitīvas tendences,” norāda Kučinskis.
Savukārt vaicāts, vai dienestu skaita samazināšana attiecībā uz koruptīvo noziegumu apkarošanu jebkad ir bijis padomes mērķis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atbild: “Nē, šis nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir skatīt plašākā kontekstā starp dažādām nozarēm, institūcijām un iestādēm, kādā veidā mēs varam efektīvāk apkarot noziegumu, tai skaitā finanšu jomā. Ja kādam būtu šāds ierosinājums, tad tas būtu izanalizējams un vērtējams. Tātad vispirms būtu jābūt vērtējumam. Mūsu mērķis nav sēsties pie viena galda un plānot, kā sadalīt mūsu iekšējās struktūras! Iespējams, ka arī ir lietas uzlabojamas, nešaubos, ka būtu, bet tam būtu vajadzīga analīze. Un tam būtu jābūt ļoti pamatotam. Bet mūsu galvenais mērķis ir, kā mēs varam veicināt sadarbību.”
“Nekā personīga” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka iekšlietu ministra ierosinājums par IDB pievienošanu KNAB, visticamāk, tiks nodots izvērtēšanai Valsts kontrolei. Nevar izslēgt, ka negaidītās ieceres pamatā tomēr noteicošais ir Ģirģena konflikts ar IDB vadītāju Valteru Mūrnieku. Mūrnieka iestādes izmeklētajā sadārdzinātās robežu būves lietā Ģirģens aizstāvēja Robežsardzes priekšnieku un dienesta izmeklēšanās neviens vainīgais tā arī atrasts netika.
Foto: Valsts kanceleja
