Iekasē nodevu arī par radio ziņu klausīšanos
Autortiesību aizstāvju prasība uzņēmējiem maksāt par sabiedriskā radio klausīšanos sāk pieņemt arvien groteskākas izpausmes, un pat tikai ziņu raidījuma ieslēgšana var beigties ar soda naudām.
Raidorganizāciju un tirgotāju asociācijas, kas nav mierā ar šādu lietu kārtību, gatavo priekšlikumus Kultūras ministrijas izveidotajai darba grupai.
To, ka radio ieslēgšana darba laikā ir sodāma lieta, nācās pārliecināties neliela veikaliņa īpašniecei Laurai Ziemelei. Viņai Latvijas Radio Klasikas ziņu klausīšanās beidzās ar 500 latu sodu. «Vienudien veikalā ieradās divi civilā tērpti policisti, kas prasīja, vai mēs klausoties radio. Kad atbildējām, ka jā, sastādīja man protokolu. Uzreiz neaptvēru, ka vajadzēja teikt, ka klausos tikai ziņas. Kad man lika ierasties policijā, domāju, ka tas ir pārpratums,» par notikušo stāsta L. Ziemele. Vērsusies tiesā, taču tā neņēmusi vērā viņas skaidrojumu. Spriedums bijis īss: jāmaksā 500 latu, vēl norādot, ka tas ir minimālais sods. «Tik mazam uzņēmumam kā manējais tā ir liela nauda. Turklāt – sods tika uzlikts nebrīdinot. Es pat nebiju dzirdējusi, ka veikalā nedrīkst klausīties radio,» sašutusi teic L. Ziemele, piebilstot, ka spriedumu nepārsūdzēšot un esot vienojusies, ka piespriesto summu pa daļām samaksās. Tomēr viņai kremt milzīgā kontrolējošo institūciju mašinērija, kas piesedzas ar tiesām un sodiem, lai jau tā sūro mazā uzņēmēja dzīvi padarītu vēl nepanesamāku. «Tas viss izskatās pēc soda budžeta,» secina veikala īpašniece.
Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka uzsver, ka lietai ir divas puses. No vienas – veikalā nemaz nevajadzētu skanēt mūzikai, jo tā var arī nepatikt pircējiem, bet, no otras puses, – ja tas skanētu krogā, kur tas ir peļņas avots, tas būtu saprotams, bet prasīt nodevu no tiem, kam mūzika nav pamatbizness, ir absurds. Turklāt – radio jau reiz ir samaksājis par fonogrammu raidīšanu, tad kāpēc vēl vajadzīga dubultmaksa? «Šādas summas pieprasīt no uzņēmējiem, zinot, kādā situācijā ir Latvijas ekonomika, tiešām ir nesaprātīgi. Vai tas, ka mēs visi galu galā izslēgsim radio, būs labākais variants? Varu teikt vienu – konflikts starp raidorganizācijām un mūziķiem neko labu nedos,» ir pārliecināta G. Līdaka. Viņu gan priecējot, ka Kultūras ministrija ir sākusi diskusiju par šo jautājumu un asociācijas jau gatavojot priekšlikumus, kurus ministrijā jāiesniedz līdz 1. jūnijam. Ļoti labs esot Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāja Henrika Danusēviča ierosinājums: nodeva jāmaksā tiem, kam tas ir pamatbizness.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdis Ainārs Dimants notikušo nekomentē, vien teic, ka jāpēta esot tiesības un citu valstu pieredze un šobrīd padome par šo jautājumu interesējoties.
Daudz skarbāks ir Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls. «Autortiesību aizstāvji pārkāpj savas pilnvaras un nodarbojas ar izspiešanu. Tas attiecas ne tikai uz radio. Ja, piemēram, no kabeļtelevīzijām tiek prasīts, lai tās maksātu 9% no visiem ieņēmumiem – vai tas ir saprātīgi? Tāpat summas, ko iekasē par fonogrammu atskaņošanu LTV – it kā tā būtu kāds mūzikas kanāls. Un tas viss – par nodokļu maksātāju naudu!» spriež I. Muuls. Arī viņa vadītājai asociācijai esot savi priekšlikumi situācijas uzlabošanai, piemēram, preses kioskos uzņēmēji varētu iegādāties speciālas markas, kuras ļautu klausīties noteiktu raidstaciju. Tad tā nauda aizietu raidorganizācijai, kura varētu taisnīgi ienākumus sadalīt – daļu novirzot mūziķiem, nevis kādai starpniekorganizācijai.
