Iedzīvotāji pamanījuši Rietumvalstu un Latvijas produktu kvalitātes atšķirību

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šobrīd analizē, vai Latvijā tirgotā, bet ārvalstīs ražotā pārtika atšķiras no šo pašu zīmolu ražojumiem, kas tiek tirgoti Rietumvalstīs.

Dienests sākotnēji nolēmis pārbaudīt 20 Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu, lai noteiktu, vai šo produktu kvalitāte ir identiska Rietumeiropā tirgotajiem produktiem. Plānots salīdzināt aptuveni 20 Latvijas un Vācijas tirgum piedāvātos produktus, tai skaitā jogurtus, sierus, cepumus, šokolādi, bezalkoholiskos dzērienus un, iespējams, kafiju.

Kā liecina TNS veiktā aptauja, vairākums Latvijas iedzīvotāji ir pamanījuši atšķirību starp Latvijā tirgoto un ārvalstīs ražoto pārtiku.

Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā atzīst, ka ir novērojuši šādu atšķirību starp dažādiem produktiem. Tikmēr piektā daļa jeb 21% iedzīvotāju to neesot manījuši.

Vēl 16% iedzīvotāju ir norādījuši, ka produktu sastāvam ikdienā uzmanību nepievērš. Savukārt 7% aptaujāto nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Kā vēsta raidījums “LNT Ziņu TOP 10”, vairākās Austrumeiropas valstīs – Slovēnijā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā – atbildīgās institūcijas jau iepriekš veikuši pētījumus, kas apliecina, ka daudzos gadījumos starptautiski atpazīstamu zīmolu produktu kvalitāte tiešām ir zemāka nekā it kā identiskiem produktiem Rietumos.

Kaimiņvalstī Lietuvā šāds pētījums veikts tikko. Lietuvā pārbaudīti 33 pārtikas produkti, un atklāts, ka 23 no tiem atšķiras sastāvs un garša, salīdzinot ar identiskiem izstrādājumiem, kas pirkti Vācijā. Daudzos gadījumos Vācijas tirgū pieejamie produkti bijuši lētāki nekā Lietuvā.

Pētījumā noskaidrots, ka cepumiem “Milka” Lietuvā pievienoti 32% šokolādes gabaliņu, Vācijā – 35%. Jogurtam “Activia” pievienoti 8,2% zemeņu, Vācijā – 9%. Krēmā “Nutella” Baltijā ir 6,6% vājpiena pulvera, Vācijā – 7,5%. Vācijai paredzētajos kartupeļu čipsos “Lay’s” izmantota saulespuķu eļļa, bet Baltijai paredzētajos – lētākā palmu eļļa. Ledus tējās “Nestea” un “Lipton” Vācijā pievienots tikai cukurs, bet Baltijā arī dažādi aizvietotāji.

“Nestea” ražotāja, uzņēmuma “Coca Cola” pārstāve Dace Dricka tikmēr uzsver – receptes tiešām atšķiras, bet tas nenozīmējot, ka Baltijai piegādātie produkti ir mazāk kvalitatīvi.

Produktu pārbaude Latvijā ilgs aptuveni mēnesi.

Jau ziņots, ka pārtikas produktu sastāva atbilstība analoģiskām citās valstīs tirgotām pārtikas precēm nepieciešama, lai pārbaudītu Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera 13. septembrī sacīto, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti, nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/