Ieceļotāju savaldīšanai jāpārskaita spēki
Latvijas atbildīgie dienesti ir gatavojušies situācijai, ar ko šobrīd saskaras citas Eiropas valstis, – dažādās ļaužu grupās briest naids un tās rīko nekārtības. Ja Latvijai nāksies uzņemt daudz vairāk migrantu, nekā pirmajā piegājienā lēmusi valdība, nemieri iespējami arī pie mums.
ES pārvietošanas programmas ietvaros neviens tā dēvētais bēglis uz Latviju vēl nav atceļojis, taču viņu paredzamais skaits ar katru dienu aug. Neoficiāli minētie 526, arī 2300 bēgļi. Katrā ziņā pat valdība vairs netic pašas nosauktajam skaitlim – 250. Proporcionāli pieaug arī drošības riski.
Pa muti sagaidītājiem
Nekontrolēta migrantu ierašanās nekārtības izraisījusi Ungārijā, Dānijā, Vācijā. Arī tepat kaimiņos Igaunijā pirms dažām dienām aizdedzināts bēgļu centrs. Provokācijas iespējamas gan no nedraudzīgiem vietējiem, gan pašiem bēgļiem, turklāt arī elementāru pārpratumu dēļ. Tā Vācijā kādas pierobežas pilsētiņas stacijā bēgļu vilcienu entuziasti sagaidīja ar laipniem plakātiem, taču atbraucēji lasīt neprata un, drošs paliek nedrošs, plakātus salauza, un viesmīlīgajiem ļautiņiem sadeva pa muti. Savukārt Ungārijā policistu sarūpēto ūdeni un sviestmaizes migranti sameta uz sliedēm, jo ne šitādas sviestmaizes, ne Ungārija viņiem laba. Viņiem Vācija vajadzīga. Papildu bažas vēl raisa teroristu būvētās Islāma valsts atklāsmes, ka laivās kopā ar tā dēvētajiem bēgļiem Eiropā ieceļojuši tūkstoši apmācītu kaujinieku.
Likumsakarīgs ir jautājums, vai drošības problēmas pēc migrantu ierašanās nesāksies arī Latvijā un vai mūsu valsts drošības iestādes būs gatavas novērst nekārtības. Iemaņas pūļa kontrolē regulāri tiek slīpētas dažādās mācībās un katru gadu īpaši atkārtotas, gatavojoties 16. marta leģionāru gājienam, kad Brīvības pieminekļa apkaimē iespējamas radikāli noskaņotu latviešu sadursmes ar radikāli noskaņotiem krieviem. Vienu reizi tās arī nācās likt lietā.
Maza pieredze ir
2009. gada 13. janvārī Saeimas atlaišanas mītiņā drosmi un nekaunību sasmēlies pūlis Vecrīgā sarīkoja grautiņi. Dauzīja māju logus, apskādēja arī Saeimas namu, apzaga šņabja bodi. Apgāza busiņu. Kautiņos bija vairāk nekā 50 cietušo, tostarp 13 policisti. Vairāk nekā 100 personas tika aizturētas. Tiesa pēc tam lēnā garā sprieda vainīgajiem mazus cietumsodus vai piespiedu darbus. Tagad Krimināllikuma 225. pants Masu nekārtības padarīts krietni bargāks, un par tādām masu nekārtībām, «kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās», var sodīt pat ar divpadsmit gadiem cietumā.
Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma skaidro, ka pūļa savaldīšana primāri ir tieši policijas pienākums. Ja tai būtu nepieciešami papildspēki, pieslēgtos Robežsardze un galējas nepieciešamības gadījumā arī Nacionālie bruņotie spēki. Tāpēc pūļa kontroli apgūst visas trīs struktūras.
Pret uguni ar petroleju
Vecrīgas grautiņi bija vienas diennakts garumā ilgusi krīze, ar ko policija salīdzinoši veiksmīgi tika galā. Drošības eksperts bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa atzīst, ka valdības rīcībā esošie spēki pūļa mierināšanai ir pietiekami. Protams, jādara viss, lai nenonāktu līdz nepieciešamībai tos izmantot pret migrantiem.
Taču, kā spriež neformālā militārā portāla Vara bungas vadītājs Mārtiņš Vērdiņš, problēmas rastos, ja nemieri ieilgtu un norisinātos vienlaikus vairākās vietās valstī. Ar policijas spēkiem – Kārtības policijas Speciālo uzdevumu bataljonu (agrāk saukts Alfa) un Kriminālpolicijas pretterorisma vienību Omega –varot kontrolēt samērā lielus civilos pasākumus – demonstrācijas, piketus vai novērst lokālus grautiņus. Taču ierobežotu laiku – līdz diennaktij. Ja šie spēki būtu jāsadala vairākās maiņās, sāktos sarežģījumi. Neizbēgami nāktos piesaistīt papildspēkus – tātad armiju. Neoficiāli nemieru apspiešanas operācijās uz 1000 samērā mierīgiem iedzīvotājiem tiekot rēķināti 20 karavīri. Zemessardzes izmantošana civilajos nemieros gan būtu riskanta – ne apmācība pietiekama, ne psiholoģiskā sagatavotība. «Tā būs ugunsgrēka dzēšana ar petroleju,» secina kādreizējais militārais analītiķis. Taču, ja nemiera cēlāju skaits sasniegtu tūkstošus, valstij varētu nākties piesaistīt visus pieejamos resursus. Teorētiski izmantojama būtu arī Otrā pasaules kara pieredze, veidojot nebruņotas kārtībnieku vienības no pašu bēgļu vidus, pretī piešķirot viņiem dažādas priekšrocības. Savējie, iespējams, labāk saprastos.
Zīmīgi, ka Vācija, sagaidot ešelonus, migrantiem jau paziņojusi, ka ievērojami palielina kārtības sargu skaitu. Plus 3000 policistu un papildus vēl 10 000 cilvēku brīvprātīgo dienestā Bundesfreiwilligendienst.
Vai arī Latvijas drošības iestādēm šajā situācijā nevajadzētu pārskaitīt savus spēkus, ko tās var iesaistīt agresīvu migrantu un agresīvu mājinieku mierināšanai, un nepieciešamības gadījumā papildināt – NRA.lv ir pavaicājusi dienestiem. Acīmredzot tie vēl skaita.
Imants Vīksne
