Grieķi nobalso pret starptautisko aizdevēju reformu priekšlikumiem
Svētdienas referendumā vairāk nekā 60% grieķu nobalsojuši pret starptautisko aizdevēju reformu priekšlikumiem, kas radījušas bažas par tālāko Grieķijas likteni.
Lai gan Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs norāda, ka balsojot pret kreditoru reformu priekšlikumiem Grieķija paver sev iespēju uz ilgtermiņa vienošanos, vairāki Eiropas līderi brīdinājuši, ka “nē” balsojums nozīmētu eirozonas atstāšanu.
Referendumā, pirms kura Grieķijas premjerministrs vairākkārt aicināja tautu balsot pret aizdevēju reformām, 61,31% vēlētāju nobalsojuši pret kreditoru priekšlikumiem, savukārt 38,69% tās atbalstījuši.
“Šodien mēs svinam demokrātijas uzvaru,” pēc referendumā televīzijā sacīja Ciprs, norādot, ka pat visgrūtākajos apstākļos demokrātija nepakļausies šantāžai.
Balsojuma iznākums gan radījis pamatotas bažas par Grieķijas likteni un palikšanu eirozonā. Vairāki Eiropas līderi jau pirms balsojuma uzsvēruši, ka balsojums “nē” nozīmē Grieķijas atteikšanos no eiro.
Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņojis, ka referenduma rezultāti nenāks par labu Grieķijas nākotnei. Līdzīgu viedokli pauda arī Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels, kurš uzsver, ka Grieķijas valdība ved savu tautu pretī bezcerībai.
Kamēr Grieķijas liktenis vēl aizvien nav skaidrs, valsts finanšu ministrs Janis Varufakis atkāpies no amata dienu pēc tam, kad valsts anti- taupības valdība ieguvusi izšķirošu uzvaru referendumā.
“Drīz pēc referenduma rezultātu paziņošanas, es uzzināju par dažu eiro grupas dalībnieku un partneru vēlmi, lai es nepiedalītos tās sanāksmēs,” savā blogā rakstīja Varufakis, paziņojot, ka līdz ar to, viņš atstāj Finanšu ministriju.
Jau vēstīts, ka Grieķijai un starptautiskajiem aizdevējiem ir jāvienojas par reformu plānu, kas ļautu izmaksāt Grieķijai pēdējo aizdevumu 7,2 miljardus eiro apmērā. Lai arī sarunas ilgušas jau piecus mēnešus, vienošanās aizvien nav panākta.
