“Google” zina, ko pandēmijas laikā dara Latvijas iedzīvotāji
Izmantojot viedierīcēs lietoto „Google maps”, tehnoloģiju milzis „Google” kopš februāra apkopo datus par iedzīvotāju mobilitāti 132 pasaules valstīs, nosakot, cik lielā mērā katrā no šīm valstīm ir mainījušies sabiedrības uzvedības paradumi, salīdzinot ar laiku, pirms pasauli pārsteidza Covid-19. Šie dati liecina, ka starp Baltijas valstīm vistuvāk ierastajam ritmam šobrīd dzīve ir atgriezusies Latvijā, vēsta NRA.lv.
Cik daudz zina „Google”? Izpētot „Google” mobilitātes datus, jāsecina, ka diezgan daudz. „Google” zina, kā ir mainījusies cilvēku uzvedība Covid-19 laikā, proti, cik daudz tiek izmantots sabiedriskais transports; vai tiek apmeklētas iepriekš populāras ļaužu pulcēšanās vietas, piemēram, kafejnīcas, restorāni, muzeji, teātra izrādes, iepirkšanās centri; kur cilvēki vairāk uzturas – mājās vai darbā utt. Turklāt šī informācija pieejama ne tikai par katru valsti kopumā, bet arī par atsevišķiem reģioniem, piemēram, Latvijas gadījumā, par katru pilsētu un novadu.
„Google” uzsver, ka datu apkopošana notiek anonīmi un nav iespējams iegūtos datus sasaistīt ar konkrēto lietotāju. Turklāt, lai nolasītu datus, viedierīcē ir jābūt ieslēgtai vietas noteikšanas funkcijai, ko ne visi lietotāji ir izdarījuši. Iedzīvotāju mobilitāti dažādās pasaules valstīs pēta ne tikai „Google”, bet arī „Apple”. Abu tehnoloģiju kompāniju iegūtie dati ir līdzīgi – sākoties Covid-19 pandēmijai, iedzīvotāju mobilitāte strauji samazinājās. Cilvēki pārstāja apmeklēt restorānus, muzejus, teātra izrādes, iepirkšanās centrus un cita sabiedriskas vietas. Retāk nekā iepriekš gāja uz pārtikas veikaliem vai aptieku, retāk izmantoja sabiedrisko transportu, toties vairāk uzturējās mājās.
Eiropā ielas kā izslaucītas
„Google” apkopotie dati liecina, ka Covid-19 smagi skartajā Itālijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā un vairākās citās valstīs aprīlī dzīve bija teju pilnīgi apstājusies. Restorānu, kafejnīcu, iepirkšanās centru, muzeju un citu izklaides vietu apmeklēšana Itālijā samazinājās par 96 procentiem, Spānijā – par 94 procentiem, Apvienotajā Karalistē – par 89 procentiem, Īrijā – par 88 procentiem. Šajā laikā ar sabiedrisko transportu šajās valstīs tikpat kā neviens nebrauca. Teju vienīgā iedzīvotāju kustība bija uz pārtikas veikaliem un aptiekām. Taču šobrīd arī šajās valstīs dzīve sāk pamazām ieiet ierastajās sliedēs, lai gan līdz iepriekšējai saviesīgajai dzīvei vēl ir diezgan tālu.
Latvijā vislielāko iedzīvotāju pārvietošanās kritumu „Google” novēroja drīz pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas martā.
Piemēram, 29. martā kafejnīcu, muzeju un iepirkšanās centru apmeklētība samazinājās par 50 procentiem. Arī Lietuvā zemākais mobilitātes punkts bija tieši 29. martā, turklāt vēl zemāks nekā Latvijā. Lietuvā šajā dienā publiski pieejamās vietas bija par 72 procentiem tukšākas nekā pirms krīzes. Igaunija ievērojamu kritumu – 60 procentu apmērā ‒ piedzīvoja 28. martā. Tāpat būtiski samazinājās iedzīvotāju pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Nepilnus divus mēnešus pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas arī Baltijas valstīs pamazām atgriežas mobilitāte. Turklāt Latvijā – pat nedaudz raitāk nekā kaimiņvalstīs. Jaunākie „Google” mobilitātes pētījuma pieejamie dati liecina, ka 16. maijā Latvijas iedzīvotāji uz kafejnīcām, restorāniem un muzejiem devās par 24 procentiem mazāk nekā pirms krīzes, pārtikas veikalus un aptiekas apmeklēja par 3 procentiem mazāk, ar sabiedrisko transportu brauca par 28 procentiem mazāk, bet mājvietās uzturējās par 4 procentiem vairāk.
„Apple” mobilitātes pētījums savukārt liecina, ka 22. maijā Latvijā iedzīvotāji ar kājām staigā par 11 procentiem vairāk, bet ar mašīnu brauc par 28 procentiem vairāk nekā pirmskrīzes laikā.
Mānīgā zviedru saviesīgā dzīve
Zviedrijā, kurā netika aizliegta saviesīgā dzīve, protams, ir mazāks mobilitātes samazinājums nekā citās valstīs. Tomēr arī šajā Skandināvijas valstī, pēc „Google” mobilitātes apkopotajiem datiem, iedzīvotāji retāk dodas uz dažādām izklaides vietām. Lai gan medijos bieži tika publicēti attēli ar ļaužu pilnām kafejnīcām Stokholmā, „Google” dati liecina, ka arī šajā pasaules vietā krīze samazinājusi apmeklētāju plūsmu. Līdzīgi kā citur Zviedrijā ir samazinājusies iedzīvotāju pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, bet palielinājies darbs no mājām. Lai gan mobilitātes samazinājums šajā valstī nebija tik liels, Zviedrijā joprojām dzīve nav atgriezusies ierastajā gultnē. Šajā ziņā, iespējams, Norvēģija varbūt pat apsteigs savu skandināvu kaimiņu, jo šajā valstī publisko vietu apmeklējumu biežums no pirmskrīzes perioda atpaliek tikai par 15 procentiem, savukārt uz pārtikas veikaliem un aptiekām norvēģi iet pat biežāk nekā pirms tam. Tomēr, tāpat kā iepriekš, joprojām cenšas minimizēt nepieciešamību izmantot sabiedrisko transportu.
Pētījumi arī Latvijā
Iedzīvotāju mobilitāti mēra arī Latvijā ‒ Latvijas Universitātes (LU) un „Latvijas mobilā telefona” (LMT) speciālisti kopīgi radījuši rīku, kas, pateicoties mobilā tīkla notikumu statistikai, ļauj reāllaikā novērot cilvēku uzvedību un tās izmaiņas dažādu notikumu ietekmē. Tiesa, atšķirībā no „Google” un „Apple” mobilitātes datiem šis rīks publiski nav pieejams.
Arī LU un LMT iegūtie dati liecina, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir būtiski mainījusies Latvijas iedzīvotāju uzvedība un lielākā daļa cilvēku visā valstī godprātīgi ievēroja norādījumu #paliecmājās. „Veicot mobilo datu analīzi pirms un pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, kā arī salīdzinot zvanu aktivitāti pērn un šogad martā, var droši apgalvot, ka tā liecina ne tikai par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, bet arī par trauksmes līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšana ir būtiski ietekmējusi mobilo zvanu skaitu un arī cilvēku uzvedību Latvijā,” norādīja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) dekāns profesors Gundars Bērziņš.
Dati parāda, ka visos nozīmīgākajos datumos ‒ 12. un 13. martā, kad tika izsludināta un stājās spēkā ārkārtas situācija, un 16. martā, kad izskanēja paziņojums par pārtrauktiem regulārajiem starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, būtiski pieauga zvanu skaits, gan salīdzinot ar šā gada marta sākumu, gan attiecīgo laika periodu pirms gada. Zvanu apjoms ievērojami pārsniedzis pat sarunu skaitu gadumijā. Tāpat dati apliecina, ka cilvēku aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojās uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām.
LMT uzsver, ka izstrādātā pieeja pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku. Pētījums analizēja „Lielos datus” ‒ LMT mobilā tīkla notikumu statistiku laika periodā no 2019. gada marta līdz 2020. gada martam, kā arī nodrošināja salīdzinājumu veikšanu par laika periodu no 2016. gada līdz pat šodienai. Kopējais analizēto tīklu notikumu apjoms ir 160 miljoni šā gada martā un 1,9 miljardi pēdējā gada laikā.
Ilze Šteinfelde
