Strautiņš: Globālie naudas plūdi eksportētājus cels un gremdēs
Janvārī beidzās četrus mēnešus ilgušais eksporta kāpuma periods, taču ārkārtas situācijā eksporta kritums par 0,9 % gada griezumā nav slikts rezultāts. Nav pamata gaidīt ilgstošu eksporta samazināšanos, jo rūpniecība turpina attīstīties un signāli par tās nākotni ir labvēlīgi. Ir gaidāma preču eksporta kāpuma atjaunošanās turpmākajos mēnešos, jo īpaši stiprs tas gada griezumā būs 2. ceturksnī, kad salīdzinājuma bāze būs zema, atspoguļojot pandēmijas pirmā viļņa iespaidu. Ir arī ne tik laba ziņa – gan eksporta, gan importa summas šogad atspoguļos arī spēcīgu izejvielu cenu kāpumu, ne tikai Latvijas eksporta nozaru ienākumu pieaugumu.
Pasaules ekonomikas vilkme eksportam būs ļoti spēcīga. Laikā kopš iepriekšējā CSP ziņojuma par norisēm ārējā tirdzniecībā ir bijis daudz interesantu signālu par pasaules makro ainu, tā ir strauji uzlabojusies. Šis gads ir nācis ar ziņām par vērienīgiem ekonomikas stimuliem. Līderis ir ASV, kas turpina ekspansīvu monetāro politiku, kā arī tikko apstiprināja grandiozu papildu izdevumu paketi 1,9 triljonu dolāru vērtībā. Eirozonas valstis nav tik aktīvas, taču ECB vakardienas (11. marta) sēdē paziņoja par papildus pasākumiem ilgtermiņa procentu likmju samazināšanai.
Tikko savas prognozes publicēja Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Salīdzinājumā ar decembra aprēķiniem pasaules ekonomikas izaugsmes vērtējums uzlabots par procentpunktu, tas ir līdz 5,6 %, kas ir straujš kāpums. Vislielāko iespaidu radīja ASV prognožu uzlabojums par 3,3 procentpunktiem. Uz ASV Latvijas ražotāji tieši eksportē maz, bet fiskālā stimula radītais izaugsmes spurts būs spēcīga vilkme Rietumeiropai. Straujākais pieaugums starp pasaules lielajām ekonomikām šogad varētu būt Indijai: 12,6 %. Savukārt Eirozonas prognoze uzlabota par 0,3 %, sasniedzot 3,9 % atzīmi. OECD paredz, ka pasaules ekonomika pirmspandēmijas līmeni sasniegs šī gada vidū, bet Latvijā tas varētu notikt gada 2. pusē.
Kā šodien vēsta CSP, lielākā pozitīvā ietekme uz preču eksportu janvārī gada griezumā bija elektroprecēm (+13,2%). Tāpat ietekme bija arī koksnes izstrādājumiem (+4,5%), medikamentiem (+32,4%), kas ir galvenokārt vietējas izcelsmes produkti, kā arī dzērieniem (+15,7%) un minerālajam kurināmajam (+11,4%), kas ir galvenokārt reeksports. Savukārt lielākā negatīvā ietekme bija mašīnbūves produktiem un mēbelēm. Viens no eksporta nelielā krituma iemesliem janvārī ir patukšoti graudu apcirkņi. Pērnā gada rekordražas pārdošanas vilnis ir apsīcis, jāgaida nākamais rudens.
Lielu ietekmi uz ārējās tirdzniecības datiem šogad radīs cenu izmaiņas. Eksporta un importa summu svārstībām tāpēc būs tikai attāls sakars ar Latvijas ekonomikā notiekošo. Šobrīd ir fantastiski augsts koksnes produktu cenu līmenis. Par ASV zāģmateriālu tirgu var teikt, ka tas jūk prātā, cenu līmenis attiecībā pret pērnā aprīļa sākumu ir gandrīz četrkāršojies un ir 2,25 reizes virs pēdējo piecu gadu vidējā līmeņa. Šī iemesla dēļ tipiskas privātmājas izmaksas ir pieaugušas vairāk nekā par 20 000 dolāru, taču pieprasījums vienalga ir spēcīgs. Tas nenozīmē, ka visiem koksnes pārstrādātājiem būs zelta laiki, jo resursi ir dārgi, taču, tā kā to avots ir galvenokārt Latvijas meži, galu galā nauda paliks mūsu valstī. Citādi ir ar metālizstrādājumiem – eksporta skaitļi varbūt būs spoži, taču daudz naudas aizies importa apmaksai. Karsti velmētā tērauda cenas ir gandrīz trīskāršojušās attiecībā pret pērno augustu un gandrīz divkārt pārsniedz pēdējo piecu gadu vidējo līmeni. Kopējais S&P izejvielu cenu indekss ir augstākajā līmenī kopš 2014. gada decembra, izņemot dažas dienas 2018. gadā.
Milzīgie ekonomikas sildīšanā iepumpētās naudas apjomi jau meklē ceļu no banku kontiem uz reālo preču pasauli, jo uzkrāts jau ir ļoti daudz, bet pakalpojumu pieejamība joprojām ierobežota. Eksporta tirgos ir spēcīgs pieprasījums gan no gala patērētājiem, gan citiem rūpniecības uzņēmumiem. Kopējais PMI indekss signalizē par joprojām vāju kopējo aktivitāti eirozonā, taču rūpniecība ir spēcīga, februārī tās PMI indekss bija 57,9 punkti un tendence ir spēcīgi augšupejoša. ASV indekss ir virs 60 punktiem, kuru var uzskatīt par eiforijas zonu.
Preču eksportētājiem šis būs iespēju, taču arī lielu risku gads. Vēl vairākus mēnešus būs jāsargā darbinieki no vīrusiem. Mežonīgās cenu svārstības rada riskus rentabilitātei, jo gala produktu cenas var netikt līdzi izmaksu kāpumam. Restorānu īpašnieki droši vien vēlas, kaut viņiem būtu ražotāju problēmas, taču viegli nebūs nevienam.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
