Ģirģens: Latvijai jātiecas iekļūt Eiropas drošāko valstu pieciniekā
Iekšlietu ministrijā tika apstiprināta Iekšlietu ministrijas darbības stratēģija 2020.-2022. gadam – dokuments, kas nosaka iekšlietu nozares stratēģiskās prioritātes, rīcības virzienus un sasniedzamos mērķus turpmākajiem trīs gadiem.
Stratēģijas prioritātes un mērķi ir balstīti uz Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 iezīmētajām prioritātēm: veicināt ekonomiju, efektivitāti un lietderību. Tā paredz uzlabojumu konkrētās politikas jomās, balstoties uz nacionālajā vai nozares līmenī izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem, kā arī starptautisko organizāciju (ES, ANO, OECD) indeksu novērojumiem un rekomendācijām. Stratēģija – tai skaitā vīzija, misija un vērtības – ir saistoša visai iekšlietu nozarei.
“Jebkuras attīstītas valsts pamatā ir pareizi noteiktas prioritātes, un tās būtu jaunu darba vietu radīšana, klimata izmaiņu novēršana, sociālie jautājumi un drošība. Stratēģijā kā ministrijas vīziju esam noteikuši to, ka Latvija būs starp piecām drošākajām valstīm Eiropā. Iepriekšminētais ir jāskata savstarpējā kopsakarībā. Ja valsts pilnvērtīgi neattīsta iekšējo drošību un pieļauj to, ka organizētā noziedzība un shēmotāji nodara kaitējumu valsts budžetam, tas cēloniski radīs finanšu trūkumu un samazinās valsts attīstības tempu, kā arī būs nepietiekams finansējums sociālo jautājumu risināšanai. Tiešiem vārdiem runājot, jo vājāka drošība, jo nabadzīgāka valsts,” uzsver iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Stratēģija nosaka izmērāmus, sasniedzamus mērķus iekšlietu nozares attīstībai, kas balstīti uz resursu izmantošanas efektīvizēšanu, profesionālu, motivētu, uz attīstību orientētu darbinieku piesaisti, kā arī inovatīvu risinājumu, sākot ar jauninājumiem birojos un beidzot ar mūsdienīgu rīku pielietošanu pirmstiesas izmeklēšanas un protokolēšanas procesā, ieviešanu.
Stratēģijā ir noteikti 5 rīcības virzieni, balstoties uz Ministrijas kompetencē esošajām politikas jomām. Iekšlietu ministrija ir iesaistīta visu turpmāk aplūkoto rīcības virzienu īstenošanā, izstrādājot un koordinējot nozares politiku, taču padotības iestādes ir atbildīgas par politikas ieviešanu. Virzienu jomas ir sabiedriskā kārtība un drošība, valsts robežas drošība, noziedzības novēršana un apkarošana, civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana, kā arī pilsonība, migrācija, iedzīvotāju uzskaite un personu apliecinoši dokumenti.
“Iekšlietu nozare jau ilgus gadus ir atstāta novārtā, taču esmu pārliecināts, ka tieši tās efektīva darbība ir atslēga arī investīciju piesaistei. Šajā stratēģijā mērķi ir noteikti uz 3 gadiem, taču tie nodrošinās rīcības pēctecību arī pēc manas vadības ministrijā,” turpina ministrs.
Ar pilno stratēģisko plānu un mērķu karti var iepazīties iekšlietu ministrijas mājaslapā.
Foto: Valsts kanceleja
