Gerhards: Rīgas dome pārkāpj demokrātijas principus
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) marta sākumā izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai saņemti Rīgas domes (RD) saistošo noteikumu nolikuma grozījumi, kas paredz ierobežot domes deputātu tiesības uzdot jautājumus, nosakot maksimāli pieļaujamo jautājumu skaitu – līdz trīs jautājumiem, kā arī ierobežot deputātu tiesības izteikties par balsošanas motīviem līdz vienai minūtei.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Rīgas domes pieņemtie nolikuma grozījumi pārkāpj demokrātijas principus un neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, līdz ar to grozījumi nav saskaņojami. Ierobežojumi liedz deputātiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā un pārstāvēt savu vēlētāju – sabiedrības, intereses. Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts – demokrātiskā valstī deputātam ir tiesības uzdot tik daudz jautājumus, cik nepieciešams. Tikai šādos apstākļos var nodrošināt tiesisku lēmumu pieņemšanu.”
Šī gada 6.martā tika nosūtīta vēstule, kurā VARAM pieprasa RD pārskatīt Satversmei neatbilstošos nolikuma grozījumus, kas ierobežo deputātu tiesības spēkā esošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā piedalīties RD sēdēs un lēmumu pieņemšanā. Vēstulē uzsvērts, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 5.pants nosaka, ka deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs. Kā arī domes sēdē deputātam ir tiesības piedalīties debatēs, uzdodot jautājumus un sniedzot uzziņas. Turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālās institūcijas locekļi, kas balsojuši. No tā izriet, ka deputātam, balsojot par jebkuru jautājumu, ir pilnvērtīgi jāizprot jautājuma būtība, uzdodot jautājumus, diskutējot un saņemot vai iesniedzot uzziņas.
Deputātu jautājumu skaita vai uzdošanas ilguma ierobežojumu noteikšana nav uzskatāma par atbilstošu risinājumu domes sēžu kārtības nolikuma izstrādē, jo domes sēdē izskatāmo jautājumu apjoms un būtība var ievērojami atšķirties. Ierobežojumu noteikšana ir pieļaujama tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt kārtību domes sēdē un operatīvu rīcību jautājuma izskatīšanā, vienlaikus ievērojot samērīguma principu, lai tiktu nodrošināta iespēja katram no domes deputātiem noskaidrot nepieciešamo informāciju tiesiska lēmuma pieņemšanai.
Papildus VARAM 2018.gada 1. martā nosūtīja vēstuli visām 119 pašvaldībām, pieprasot izvērtēt un novērst šāda ierobežojumu regulējuma ietveršanu pašvaldību nolikumos. Vēstulē norādīts arī pieprasījums gadījumā, ja šāda norma ietverta kādā no pašvaldības nolikumiem, to nekavējoties svītrot, nodrošinot domes darbības atbilstību demokrātiskās valsts pamatprincipu standartiem.
Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 24. pantam pašvaldības nolikums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Pašvaldības nolikumu triju dienu laikā pēc tā parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta VARAM zināšanai.
Foto: Saeimas kanceleja
