Gandrīz trešdaļa uzņēmēju gatavi dot darbu bēgļiem, liecina aptauja
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 28,2% biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus savos uzņēmumos, savukārt 23,1% pauda, ka viņi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu. Taču problēmas var rasties, ja imigranti nezinās vismaz kādu no valodām, kādās runā vairums mūsu valstī.
LTRK informē, ka veica aptauju biedru vidū, aicinot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, biedrība vēlējās noskaidrot, kādai jābūt Latvijas nostājai par bēgļu krīzi un ar to saistīto imigrāciju. Lielākā daļa jeb 57,6% uzņēmēju norādīja, ka situācija ir riskanta un mūsu valstī būtu jāuzņem pēc iespējas mazāk sveštautiešu. Savukārt 27,5% pauda viedokli, ka bēgļu skaitam jābūt proporcionāli samērīgam ar citām valstīm. Taču 14,9% respondentu uzskata, ka lielāks bēgļu skaits Latvijai ir nevis risks, bet gan iespēja, ko var izmantot.
“Ir skaidrs, ka Eiropā bēgļu jautājums kļūst arvien aktuālāks un drīzumā arī mums ar to nāksies saskarties realitātē, nevis tikai amatpersonu dokumentos un izteikumos. Uzņēmējiem jau tagad jādomā, vai viņi ir gatavi dot darbu no kara skarto zonu atceļojušajiem cilvēkiem, kā arī to, kādas prasības un vēlmes tiks izvirzītas,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Vēl LTRK vaicāja uzņēmējiem, kā tiek vērtēta iespējamā imigrantu ietekme uz Latvijas ekonomiku un darbaspēku tirgu, kur tika noskaidrots, ka 61,2% respondentu bija skeptiski, paužot viedokli, ka imigranti radīs papildu liekus izdevumus valstij. Pozitīvi situāciju vērtē 23,1% atbilžu sniedzēju, norādīt, ka šis ir potenciāls darbaspēka avots, bet 15,7% norādīja, ka bēgļi situāciju mainīt kopumā nemaz nevar.
Jautājot, vai uzņēmēji ir gatavi imigrantus izmantot kā darbaspēku savos uzņēmumos, 28,2% norādīja, ka jā, bet 71,8% pauda negatīvu nostāju. “Lai arī publiskajā telpā izveidojušās divas nometnes, kur vieni ir kategoriski pret bēgļu uzņemšanu, bet citi savukārt solidarizējas ar Eiropu un piekrīt, ka jāpilda apņemšanās un uzliktās kvotas, uzņēmēji ir tie, kuri skatās reāli. Ja darbaspēka trūkums ir tas, kas neļauj normāli attīstīties, tad imigranti, iespējams, to var aizpildīt, tādējādi noņemot no valsts milzīgos tēriņus, kā arī palielinot tautsaimniecību kopumā,” saka J.Endziņš, “tas, ka gandrīz trešdaļa uzņēmēju paudusi gatavību pieņemt imigrantus darbā, ir spēcīgs signāls, ka darbaspēka problēmas arvien pieaug, ko veicina gan emigrācija, gan dzimstības un mirstības rezultātā zaudētie cilvēki.”
LTRK aicina savlaicīgi risināt jautājumus, kas skar imigrantu valodas barjeru, jo, ja arī uzņēmējs piedāvātu, piemēram, samērā vienkāršu darbu ražošanas jomā, šim cilvēkam tāpat būtu jāparakstās par darba drošību u.c. saistītām lietām. Ja bēglis zinās vismaz angļu valodu, tad situācija ir risināma, taču problēmas var rasties tad, ja vienīgā valoda būtu sīriešu, jo diez vai Latvijā atradīsies pietiekošā skaitā tulku, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu. Tāpat LTRK rosina jau savlaicīgi domāt par latviešu valodas apmācībām, tādējādi palīdzot bēgļiem integrēties gan darba tirgū, gan sabiedrībā kopumā.
LTRK aptauju veica septembra beigās un tajā atbildes snieguši 255 uzņēmumu pārstāvji.
