FM piedāvā mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma slieksni noteikt virs 1000 eiro
Mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma slieksni varētu noteikt virs 1000 eiro, žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kā zināms, patlaban Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no MUN maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 720 eiro mēnesī.
Pēc Reiznieces – Ozolas teiktā, 720 eiro mēnesī ir pārāk maza summa gadījumos, kad mikrouzņēmuma darbinieks vēlas saņemt lielāku vai nozarei atbilstošu atalgojumu. Ministre uzskata, ka varētu palielināt mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma līmeni virs 1000 eiro, kas nozīmē, ka algas saņēmējs varētu būt vismaz minimāli sociāli nodrošināts.
Finanšu ministrija (FM) un Labklājības ministrija vēl meklē risinājums mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma līmeni, lai darbinieks būtu sociāli nodrošināts. Arī Ekonomikas ministrijas (EM) strādā pie sava varianta – mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro gadā, nodokļos varētu būt jāmaksā 15% no apgrozījuma. EM arī rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, atsakoties no nodokļu deklarācijām.
Jau vēstīts, ka mazo uzņēmēju aptaujā 73,9% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem uzskata, ka Latvijā ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms mazajiem uzņēmumiem. No izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9%, guvis Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban piedāvātais modelis “MUN 2.0”. Tas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 tkt EUR), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma. Papildu EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, un atteikties no nodokļu deklarācijām.
Jau iepriekš ziņots, ka pie nodokļu risinājuma mazajiem uzņēmējiem EM vadībā strādāja ekspertu grupa, kurā bez EM bija gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no plaši pārstāvētām uzņēmēju organizācijām. Līdztekus tika veiktas regulāras konsultācijas ar dažādu nozaru un jomu NVO – LTRK, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Mazo un Vidējo uzņēmumu asociāciju, reģiona mazo uzņēmumu NVO, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas nodokļu konsultantu asociāciju, Latvijas nodokļu maksātāju asociāciju, Latvijas Biznesa savienību, Latvijas Tirgotāju asociāciju u.c. Kvantitatīvo un kvalitatīvo informācijas ieguves instrumentu kombinācija kopā ar padziļinātu, tostarp starptautisko pētījumu analīzi un darba grupā strādājošo ekspertu viedokļiem ļāva identificēt vairākuma viedoklī dominējošo nodokļu modeli, kas tiks virzīts tālāk apstiprināšanai valdībā.
Foto: Saeimas kanceleja
