FM: 2016. gadā budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1% no IKP
Otrdien valdība vienojās, ka arī 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju, vēsta Finanšu ministrija (FM).
Nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija ir prognozēts 1,4% apmērā no IKP. Tas par 96,8 miljoniem eiro pārsniedz mūsu pieļaujamo deficīta līmeni. Tādējādi valdībai ir nepieciešams diskutēt un lemt par īstenojamajiem pasākumiem, lai sasniegtu 2016. gadam izvirzīto mērķi – budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1% no IKP. Visām ministrijām nepieciešams izprotoši izvērtēt savus pieprasījumus, ņemot vērā gan ekonomikas attīstības tempu, gan valdības prioritātes.
Pārkāpjot 1% deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti ES fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Turpmākajos trīs gados vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams deficīts – 2016. un 2017. gadā 1,0% no IKP un 2018. gadā 0,8% no IKP apmērā.
Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015. gadā būs 2,1%, bet 2016. gadā – 3,0% no IKP. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Īstermiņā ekonomikas izaugsmi turpinās balstīt privātā patēriņa pieaugums. Tomēr ārējās vides nenoteiktība, Krievijas noteiktās sankcijas un ekonomiskās problēmas, kā arī zemais investīciju līmenis kavēs straujāku ekonomikas attīstību.
Vispārējās valdības budžeta izpilde šajā gadā lielā mērā būs atkarīga no nodokļu ieņēmumu izpildes, izdevumu pieauguma speciālajā budžetā, sekmīgas ES fondu finansējuma apguves un pašvaldību budžetu attīstības šā gada turpmākajos mēnešos.
Būtiskākais negatīvais risks Latvijas ekonomikas attīstībai joprojām ir ģeopolitiskā situācija un iespējama jaunu ierobežojumu noteikšana ES importam Krievijā. Tāpat nevar izslēgt jaunus satricinājumus globālajos finanšu tirgos. No iekšējiem riskiem visbūtiskākie ir produktivitātes pieaugumam ilgstoši neatbilstošs algu kāpums, zems kreditēšanas un investīciju līmenis, kā arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmes potenciālu.
Savukārt faktori, kas var veicināt pozitīvāku izaugsmi Latvijā, ir straujāka nekā prognozēts eirozonas ekonomikas izaugsme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotie monetārās stimulēšanas pasākumi un Eiropas Komisijas 315 miljardu eiro investīciju plāna veiksmīga ieviešana, kā arī zemās naftas cenas.
Latvijas fiskālās politikas kurss nav mainījies un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus. Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem Latvijas fiskālās politikas stratēģijas pamatā ir nosacījums, ka strukturālais deficīts ilgtermiņā nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP.
Raugoties uz fiskālās situācijas attīstību vidējā termiņā, scenārijs pie nemainīgas politikas paredz, ka 2017. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,3% no IKP, savukārt 2018. gadā tiek prognozēts, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus, tādējādi veidojot pārpalikumu 0,5% no IKP. Ievērojot fiskālās disciplīnas normas, 2017. un 2018. gadā vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams deficīts un tādējādi 2017. gadā jaunu politikas iniciatīvu finansēšanai pieejamais finansējums ir 205,0 miljoni eiro un 2018. gadā tas ir 367,0 miljoni eiro.
Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar komercbanku, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes ir prezentētas Fiskālās disciplīnas padomei un ir saskaņotas ar Latvijas Banku, kā arī ar Ekonomikas ministriju.
Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 30. septembrī.
