FKTK vadītājs Putniņš un viņa vietniece Razāne iesniedz atlūgumus
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien, 4. jūlijā, iesnieguši atlūgumus.
Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15. jūliju, žurnālistiem atklāj finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Jautājums par FTKT priekšsēdētāja un viņa vietnieces atbrīvošanu no amata vispirms tiks izskatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.
Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no gada mēnešalgas.
Finanšu ministram Reiram kopā ar Latvijas Bankas padomi tagad jāizvirza FKTK pagaidu vadītāji, kurus amatā jāieceļ Saeimai.
Jaunākie grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā paredz, ka komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus amatā uz pieciem gadiem iecels Saeima pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma. Plānots, ka pretendentus MK izvēlēsies atklātā konkursā un viena un tā pati persona par priekšsēdētāju vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Līdz šim FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā uz sešiem gadiem iecēla Saeima pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīga priekšlikuma. Savukārt citus padomes locekļus amatā iecēla FKTK priekšsēdētājs. Iepriekš nebija noteikts, cik termiņus pēc kārtas attiecīgās personas amatu var ieņemt.
Likumprojekts arī papildina prasības pretendentiem, kas kandidē uz FKTK priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatu, un personai cita starpā būs jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību un jurista, ekonomista vai finanšu vadības kvalifikāciju, tai jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas, kā arī jāatbilst noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Tāpat paredzēts precizēt kārtību, kādā FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli var atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa. Plānots, ka komisijas padomes locekli varēs atstādināt, ja būs anulēta pieeja valsts noslēpumam, kā arī pēc 10 Saeimas deputātu ierosinājuma.
Foto: Valsts kanceleja
