FKTK: Latvijas banku sektorā būtu pavisam jāizzūd terminam “nerezidenti”
Ņemot vērā, ka būtiski samazinājies nerezidentu noguldījumu aizplūdums no Latvijas, tuvākajā laikā Latvijas banku sektorā būtu jāizzūd terminam “nerezidenti”, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) provizoriskajiem datiem, jau šobrīd no tirgus aizplūduši aptuveni 1,5 miljardi eiro “čaulas veidojumu” noguldījumi bankās.
Intervijā Putniņš atzina, ka atsevišķas uz nerezidentu apkalpošanu orientētās bankas savu biznesu Latvijā varētu pārtraukt jau rudenī.
“Čaulu kompāniju aizliegums spēlē zināmu lomu tajā, bet tas nav noteicošais,” norādīja FKTK vadītājs Putniņš.
Pēc viņa sacītā, tuvākajā laikā Latvijas banku sektorā būtu pavisam jāizzūd terminam “nerezidenti”.
“Ņemot vērā noguldījumu struktūru un klientu struktūru bankās, tie nerezidenti pārsvarā ir postpadomju telpas klienti, kuri izmantoja dažādus rīkus, kā uzturēt kontus mūsu bankās. Šis līmenis jau būs ļoti, ļoti zems,” sacīja Putniņš.
Viņš norādīja, ka ar jaunajiem biznesa plāniem centīsies gan jēdzieniski, gan biznesa pārskatos un paši savas pieejā sapludināt abu banku grupas. Pēc viņa sacītā, jaunā kārtība paredzēs, ka Latvijā reģistrētas un Latvijā bāzētas bankas. Tas nozīmē, ka, iespējams, gaidāma atsevišķu banku jurisdikciju maiņa.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka vairums no bijušajām nerezidentu bankām saglabās savu darbību Latvijā.
Kā zināms, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jānosaka, kādi minimālie pasākumi kredītiestādēm jāveic, lai varētu pārliecināties, ka attiecīgā kompānija neveic nekādu saimniecisko darbību.
Foto: F64