FKTK bremzējot Krājbankas lietas izmeklēšanu
Latvijas Krājbankas krahu izmeklējošās parlamentārās komisijas locekļi pārstājuši savā starpā kašķēties un beidzot pievērsušies kārtīgam darbam.
Tiesa, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), iespējams, neapzināti traucējot izmeklēšanu, bet šobrīd apkopotā informācija vedina domāt, ka bankas nodošana maksātnespējai bijis nepareizākais no iespējamajiem lēmumiem.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka izmeklēšanas komisija FKTK pieprasīja informāciju par naudas apriti īsi pirms bankas slēgšanas. Šādā veidā parlamentārieši vēlējās noskaidrot, vai kāds par bankas problēmām nebija informēts vairāk nekā lielākā daļa sabiedrības un nav izmantojis šo informāciju, lai paglābtu savus līdzekļus. Tiek pieļauts, ka šādā gadījumā atbildība par informācijas noplūdināšanu būtu jāuzņemas arī FKTK vai vismaz bijušajai tās vadībai.
Informāciju par naudas pārskaitījumiem no bankas kontiem komisijas deputāti ir saņēmuši, taču viņiem radies iespaids, ka FKTK kaut ko vēlas slēpt. Piemēram, pretēji parlamentāriešu pieprasītajam, tiek atsūtīta informācija par naudas plūsmu nevis par 2011. gada nogali, bet 2010. gadu. To Neatkarīgajai apliecināja komisijā strādājošais Romāns Naudiņš un Andrejs Elksniņš. Sīkāku informāciju parlamentārieši izpaust atteicās, jo FKTK šo informāciju klasificējusi kā ierobežotas pieejamības. A. Elksniņš, kas pirms ievēlēšanas Saeimā praktizēja kā zvērināts advokāts, norādīja: «Informācijas klasifikācija ir nepamatota, un šaubas par klasificēšanu ir ne tikai komisijā.»
Komisijai saņemot aizvien vairāk informācijas par Latvijas Krājbankā noguldītajiem pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību līdzekļiem, tās deputātiem arī rodoties aizvien lielāka pārliecība, ka bankas nodošana maksātnespējai valstij nesīs tikai zaudējumus.
«Mēs saņēmām finanšu ministra parakstītu dokumentu, kurā atklāts, ka bankā atradās 90 miljoni pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību naudas. Ir skaidrs, ka neatgūstami no šīs summas būs kādi 70 miljoni. Ja vēl atceramies, ka bankas darbība tika apturēta, jo nepietika 100 miljoni latu, 200 miljonus mēs aizņēmāmies no garantiju fonda, kurš tagad ir iztukšots, vai nerodas sajūta, ka valsts ar saviem uzkrājumiem varētu pagaidīt vienu vai divus gadus un savus līdzekļus atgūt,» retoriski jautā deputāts.
