Finanšu un labklājības ministri paliek amatos
Saeimas opozīcijai netīkamāks ir labklājības ministra, bijušā finanšu ministra Jāņa Reira veikums nekā finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas. Šādi var secināt, vērojot balsojumu iepriekš prognozējamos rezultātus opozīcijas pieprasījumam par abu ministru demisiju.
Abu ministru demisiju, pulcinot ap sevi domubiedrus no opozīcijas, pagājušajā nedēļā pieprasīja Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars. Viņš uzskatīja, ka abi ministri ir tieši atbildīgi par haosu, kas radies mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nu jau atceltajā normā par minimālajām sociālajām iemaksām, raksta NRA.lv.
Opozīcija apzinājās un neslēpa to, ka, par spīti iekšējām domstarpībām, koalīcijas partijas, aizstāvot savu valdību, nepieļaus tās ministru gāšanu, taču vismaz kāda no tām cer, ka pēc iepriekš paustā atbalsta premjerministra Māra Kučinska priekšlikumiem apmaiņā gūs atbalstu savai platformai atbilstošiem priekšlikumiem pensiju jomā.
«Mums ir trīs četri projekti, kuri nemaksā dārgi valsts budžetam un sociālajam budžetam, bet tie palīdzēs cilvēkiem un tas ir galvenais. Pieliksim punktu tam, ka mūsu pensionāri no 235 eiro [pensijas] vēl maksā nodokļus [..] Šodien Saskaņas frakcijas atbalstīs neuzticību, bet ar tādu lūgumu, lai Reirs maina savu komunikāciju ar komisiju, biežāk parādās arī Sociālo un darba lietu komisijā. Mēs esam sabiedrotie, mēs neesam ienaidnieki,» iepriekš pauzdams pārliecību, ka neviens no ministriem amatu nezaudēs, teica Andrejs Klementjevs.
Iespējams, kā reveransu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) var tulkot arī balsojumu rezultātus. J. Reira demisiju atbalstīja 24 deputāti, no kuriem desmit bija Saskaņas pārstāvji, bet par D. Reiznieces Ozolas demisiju balsoja vien 12 deputāti – četri saskaņieši, septiņi Latvijas Reģionu apvienības deputāti un no frakcijām neatkarīgais Artuss Kaimiņš.
Kopumā debates pirms balsojuma nepārsteidza. Pārsvarā uzstājās opozīcijas deputāti, asāko kritiku veltot J. Reiram. Ministram tika pārmests, ka viņš nejūt atbildību pret cilvēkiem, kuru likteņus viņš izpostījis ar saviem lēmumiem. Turklāt, dzīves līmenim krītoties ministra īstenotās politikas dēļ, pieaugot arī risks nonākt pie masu nekārtībām.
Savukārt A. Kaimiņš, citējot atzinības vārdus, ko J. Reirs PSRS laikā saņēma, esot komjaunatnē, atkārtoja savu pēdējā laika iecienītāko saukli, ka valstī nekas nemainīsies uz labo pusi, ja pie varas būs bijušie.
Debates par ministru atbildību augstākus toņus pieņēma pēc tam, kad opozicionāri vairākkārt norāja Vienotību, kuras ministrs J. Reirs, it kā demonstrējot neieinteresētību, atšķirībā no D. Reiznieces Ozolas necentās atspēkot opozīcijas pārmetumus vai skaidrot savu rīcību.
Apogeju debates sasniedza brīdī, kad Saskaņu pārstāvošais Andrejs Elksniņš paziņoja, ka dažu ministru nomaiņa neko nemainīs un jādemisionē visai valdībai, bet garantētu rezultātu valsts pārvaldes uzlabošanā sniegtu dažu cilvēku «pielikšana pie sienas».
Par nepieņemamu šādu izlēcienu uzskatīja vairāki koalīcijas deputāti, kas aicināja politiķus neaizmirsties, pat domājot par nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Tā Vienotību pārstāvošā Ilze Viņķele viņam aizrādīja, ka diskusijā politiķis pārkāpis robežas, ko nevar darīt, neskatoties uz pašvaldību vēlēšanu tuvumu.
«Ja jurists, deputāts, mūsu kolēģis, Daugavpils mēra kandidāts, sociāldemokrātu partijas jaunā zvaigzne var iznākt un no tribīnes aicināt tiešāk vai netiešāk kā metodi politikas lēmumu kvalitātes uzlabošanai izmantot «pielikšanu pie sienas», kas nepārprotami nozīmē nošaušanu, tad acīmredzot Elksniņam ir ļoti dīvaina izpratne par ētiku vai tās nav,» teica politiķe.
Jānis Lasmanis
Foto: Finanšu ministrija
