Filiāles palīdz izdzīvot mazajām skolām
Viena daļa mazo skolu izdzīvojušas, kļūstot par kādas citas vidusskolas vai pamatskolas struktūrvienību. Diemžēl ne visas tas spējis ilgākā laika periodā izglābt no slēgšanas, un arī tās, kas palikušas, vēl vairāk samazinoties skolēnu skaitam, varētu neizbēgt no likvidācijas, pieļauj to dibinātāji – pašvaldības.
Cik šādu skolu ir, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav informācijas, jo pašvaldības atsevišķi neuzrāda filiāles. Tās visvairāk izveidotas 2009. gadā pēc novadu reformas. Arī Ogres novadā, kur ir četras šādas struktūrvienības: Madlienas vidusskolai Krapes filiāle (24 skolēni), Suntažu vidusskolai – Lauberes (19), Taurupes pamatskolai – Mazozolu (40) un Meņģeles (26) filiāles. Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs norādīja, ka šo modeli vietvara atzinusi par gana veiksmīgu mazo skolu pastāvēšanas veidu. Trijās no filiālēm ir viss pamatskolas posms, bet Lauberē – pirmās četras klases. Kopš šo struktūrvienību izveidošanas nav lemts par to likvidēšanu, un arī tuvākajos gados, visticamāk, tas nenotiks, pieļāva N. Sapožņikovs. Galvenais apsvērums – bērnu skaits šajās mācību iestādēs nesarūk, bet stāv uz vietas, tas pat pieaug, piemēram, Mazozolos. Arī iedzīvotāji, kuru atvases mācās šajās skolās, ir apmierināti, ka mācības notiek tuvāk dzīvesvietai. Tiesa, filiāļu vadītājiem finansiāli tas nav tik izdevīgi kā tad, ja būtu «pilntiesīgas» skolas priekšgalā, taču svarīgākais apsvērums ir bērni.
Arī Rēzeknes novadā ir četras filiāles: Bērzgales, Kruķu, Liepu un Rikavas. Trīs no tām pieder Nautrēnu, Tiskādu un Maltas vidusskolai, viena – Gaigalavas pamatskolai. Struktūrvienībās mācās, sākot no 32 līdz 54 skolēniem. Tas ir pluss gan «mātei», gan «meitai», jo rodas iespēja palielināt kopējo audzēkņu skaitu, dodot iespēju iekļauties vismaz minimālajos skolas rāmjos, proti, 70 skolēni, un saņemt augstāku koeficientu.
«Tas mazajām skolām ir izdevīgs risinājums – arī no administratīvo resursu taupīšanas viedokļa. Taču sarežģītāk tas ir no mācību plāna izpildes rakursa. Jo visās šajās skolās ir apvienotās klases, kas izglītības kvalitātes ziņā noteikti nav tas labākais variants, it īpaši, ja visās 7. – 9. klasēs kopumā ir septiņi bērni,» NRA.lv atzina Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Tas esot viens no iemesliem, kāpēc ļoti aktīvi spriests par šo pamatskolu pārveidi par sākumskolām. Ja nu skolēnu skaits saruks vēl vairāk, tad viena otra filiāle noteikti arī pazudīs. Varbūt vienīgi ilgāk dzīvību varēs pavilkt, pievienojot bērnudārzu grupas. Pašlaik izveidotā darba grupa tieši strādājot pie skolu tīkla optimizācijas. Labi, ka filiāļu reorganizācijai nevajagot iziet parasto procedūru un saskaņošanu ar IZM. Par pārējām skolām un to optimizāciju gan varot šogad ij nedomāt, jo pašvaldību vēlēšanu gadā deputāti ne par ko tādu dzirdēt negribot. Jau pērn likvidētās divas skolas bijis gana sāpīgs pārbaudījums, kas gan nav salīdzināms ar 2009. gadu, kad Rēzeknes novadā tika slēgtas astoņas skolas.
Naukšēnu novadā vēl pērn pie vidusskolas bijusi Ķoņu skola. Taču skolēnu skaits nokrities līdz 30, un aprēķini rādījuši, ka nākamajos gados tas vēl saruks. Pirmsskolas grupa bijusi slēgta jau iepriekš, skaidroja Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments, norādot, ka skolēni un skolotāji braukuši uz skolu no tuvākas un tālākas apkārtnes, jo vieta, kur mācību iestāde atradās, esot mazapdzīvota. Šobrīd visi bērni mācoties Naukšēnu vidusskolā, arī puse skolotāju tur strādājot. Bilance esot pozitīva, skolas ēka tiekot izmantota, tāpēc varot teikt, ka šāds lēmums bijis pareizs, piebilda J. Zuments.
Aisma Orupe
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
