EM: Būvniecībā izaugsme gan 4 .ceturksnī, gan 2020. gadā kopumā
2020. gada 4. ceturksnī būvniecības apjomi gada griezumā pieauga par 2%. Inženierbūvniecības apjomi gada pēdējā ceturksnī bija par 6,3% lielāki nekā 2019. gada 4. ceturksnī, savukārt ēku būvniecībā bija vērojams apjomu samazinājums par 4,4 %.
Kopumā 2020. gadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 2,7%. Būvniecības attīstības temps aizvadītajā gadā saglabājās 2019. gada līmenī. Lai arī 2. un 3. ceturksnī ekonomiskās lejupslīdes izraisītais privāto investīciju samazinājums atstāja negatīvu ietekmi uz nozares izlaidi, pateicoties 1. un 4. ceturkšņa pozitīvajiem rādītājiem nozares dinamika ir pozitīva.
Analizējot būvniecības pamatgrupu attīstību 2020. gadā, var redzēt, ka nozares dzinulis gada griezumā bija specializētie būvdarbi. Šai pamatgrupai bija straujākais attīstības temps. Pozitīva izaugsme bija arī ēku būvniecībā, savukārt inženierbūvniecības apjomi mazliet saruka.
Specializētie būvdarbi 2020. gadā bija pamatgrupa ar straujāko pieauguma tempu. Tās būvniecības produkcija bija par 8 % lielāka kā 2019. gadā. Pieaugums vērojams gandrīz visās specializēto būvdarbu jomās, izņemot ēku nojaukšanu un būvlaukuma sagatavošanu.
Ēku būvniecības produkcija faktiski saglabājas 2019. gada līmenī, pieauguma temps 2020. gadā bija 0,9%. Attīstība vērojama abos pamatgrupas segmentos: dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku būvniecībā. Divu un vairāku dzīvokļu māju būvniecības pieaugums noteica dzīvojamo māju segmenta attīstību.
Inženierbūvniecības apjomi 2020. gadā kopumā samazinājās par 1,5%, salīdzinot ar 2019. gadu. Šajā pamatgrupā gada griezumā iepriekšējā gada apjomus pārsniedza tikai ceļu un dzelzceļu būvniecība.
2020. gadā izsniegto būvatļauju skaits samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. To skaits sasniedza 4819 būvatļaujas, kas bija par 3,3% mazāk kā 2019. gadā. Galvenais iemesls bija privātmāju būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita samazinājums. Tajā pašā laikā būvatļaujās paredzamā platība saruka lielākā apmērā, samazinājums sasniedza 16,9%.
Redzams, ka 2021. gada sākums nozarei nebūs laika apstākļu ziņā tik labvēlīgs kā bija 2020. gada 1.ceturksnis, kas visticamāk nozīmē, ka gada pirmajos mēnešos varētu būt vērojams būvniecības apjomu samazinājums. Savukārt kopumā 2021. gada perspektīvas, saglabājoties koronavīrusa negatīvajai ietekmei uz ekonomiku kopumā, vērtējamas piesardzīgi.
