Elektroniskai balsu skaitīšanai nepieciešams ceturtdaļmiljons
Ieviešot vēlēšanu iecirkņos elektronisko balsu apkopošanu, iegūtu «nevis augstu ticamību, bet augstu pārliecību par rezultātiem», uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Viņš cer, ka šo sistēmu varētu ieviest mēneša laikā, lai jau 11. Saeimas vēlēšanu rezultātu apkopošana līdzšinējo triju nedēļu vietā aizņemtu vairs maksimums septiņas dienas.
Pērn, 10. Saeimas vēlēšanu laikā, radās problēmas ar neprecīzi aizpildītiem protokoliem un deputātu kandidātiem bija neziņa, vai viņi ir iekļuvuši parlamentā vai palikuši aiz svītras. CVK priekšsēdētājs to skaidro ar apjomīgo datu apkopošanu. 23. jūlijā notikušajā tautas nobalsošanā vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem protokolos bija jāizpilda vien 13 ailes, taču Saeimas vēlēšanās mazākajos apgabalos protokoli ir ar 500 ailēm, bet lielākajos pat ar 900. «Elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma izslēdz kļūdīšanos. To jau izmēģināja dažos iecirkņos iepriekšējās Saeimas un arī Rojas un Mērsraga pašvaldību vēlēšanās,»Neatkarīgajai stāsta A. Cimdars. Viņš uzskata, ka pēc 11. Saeimas vēlēšanām ir svarīgi ātri paziņot galīgos vēlēšanu rezultātus un nosaukt nākamajā parlamentā ievēlētos deputātus, jo pēc iespējas ātrāk jāuzsāk darbs, arī jāpieņem nākamā gada budžets.
Jaunajai sistēmai ir arī citi ieguvumi. Piemēram, tā padara pilnībā caurspīdīgu par kandidātiem izdarīto atzīmju plusu un svītrojumu skaitīšanu, jo balsu skaitīšanai uz ekrāniem vēlēšanu iecirkņos var sekot līdzi gan vēlēšanu komisijas locekļi, gan novērotāji. Sistēma arī uzkrāj visas vēlēšanu komisijas locekļu veiktās darbības. Tas nozīmē, ka CVK būs iespēja attālināti sekot līdzi balsu skaitīšanai vēlēšanu iecirkņos. Tāpat elektroniskā vēlēšanu rezultātu uzskaites sistēma arī pilnībā automatizē balsu skaitīšanas protokolu sagatavošanu, kas palīdzēs izvairīties no biežākajām pārrakstīšanās kļūdām, kad, piemēram, vietām sajauktas par kandidātiem nodoto krustiņu un svītrojumu ailes.
CVK prognozē, ka programmatūras iegādei būs nepieciešami 250 000 latu, taču biroju tehniku izmantotu no pašvaldību resursiem, kuri ikdienā lieto datorus un skenerus, tādējādi neradot papildu finanšu slogu vēlēšanu budžetam.
