Dārga elektrība! Lauksaimnieki neizslēdz iespēju prasīt Ašeradena demisiju
Lai arī Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka Latvenergo peļņa jānovirza elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazināšanai, biedrība “Zemnieku saeima” nav atteikusies no iespējas organizācijas kongresā 9. martā prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) demisiju saistībā ar lielajiem elektrības rēķiniem.
“Zemnieku saeima” jau ziņojusi, ka kopš gada sākuma saņem neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40%-60% augstāki nekā rēķini par decembri.
Lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojas vienā rēķina pozīcijā – “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem”, t.i. maksājums par pieslēguma jaudu, kaut nesezonas laikā tā netiek izmantota. Ekonomikas ministrija kā risinājumu min atteikšanos no liekajām jaudām, tomēr tas bija iespējams vien 2017.gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt nav iespējams. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem” būtība un mērķis.
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš klāstīja, ka tik straujš elektroenerģijas rēķinu pieaugums saimniecībām, kurām nav alternatīvas, nav pieņemams. “Elektrības rēķinā mainīgā daļa veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai, savukārt fiksētā daļa ir atkarīga no sprieguma pakāpes un patēriņa grupas. Piemēram augkopībā un dārzeņkopībā aktīvā sezona, kad ir nepieciešama liela elektrības jauda, ir pāris mēneši gadā. Pārējā laikā jaudu ir jāsamazina, tomēr AS “Sadales tīkls”, pēc mums pieejamās informācijas, kopš 2018.gada 1.janvāra nepiedāvā tādu iespēju, kā samazināt jaudu daļēji uz laiku. Lauksaimniekiem kā risinājums tiek piedāvāts objektā uzstādīt divus elektroenerģijas skaitītājus un vienu no tiem uz laiku līdz 6 mēnešiem atslēgt. Tās atkal ir papildus izmaksas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt mērāmas tūkstošos eiro. Uzskatām, ka valdībai vajadzētu izvērtēt, vai izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelī nebija pārsteidzīgs solis, kā arī meklēt samērīgus risinājumus arī mazo un vidējo patērētāju pastāvēšanai laukos.”
Lai arī Ekonomikas ministrija aizvadītajā nedēļā nāca klajā priekšlikumu ka valstij piederošu uzņēmumu peļņa ir jāiegulda valsts un visas sabiedrības interesēs, un koncerna Latvenergo papildu peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā ir jānovirza elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes izmaksu segšanai, konkrēti – OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem, “Zemnieku saeima” nav atteikusies no ieceres prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.
To intervijā Latvijas Radio atzina Zemnieku saeimas’’ vadītājs Juris Lazdiņš. Viņš norāda, ka zemnieki šīs nedēļas kongresā varētu ministram Arvilam Ašeradenam izteikt neuzticību.
“Mēs, šobrīd jau detalizēti analizējot konkrētus lauksaimnieku uzņēmumus, redzam, ka kooperatīvi var to lielāko patēriņu izpildīt trīs mēnešus, jo viņiem sezona ir garāka, bet saimniecību līmenī paaugstināto jaudu var izmantot vienu mēnesi gadā (…) mēs vēlamies, lai šī tehniskā daļa ir saprotama un atbilstoša situācijai, lai nav tā, ka atkal kaut ko apstiprinām un jāatgriežas vēlreiz pie šīs diskusijas.”
Š.g. 9.martā Bulduru Dārzkopības vidusskolā notiks ikgadējais biedrības „Zemnieku saeima” kongress, kas pulcēs lauksaimniekus no visas Latvijas. Kongresā organizācijas vadība informēs par 2017.gadā paveikto un kopīgi izvirzīs mērķus nākamajiem gadiem.
Foto: Saeimas kanceleja
