Eksperte: Valdībai jādara viss, lai netiktu iedragāta Latvijas starptautiskā reputācija
Pirmie, kas sajutīs sekas, ja “Moneyval” ziņojums Latvijai nebūs labvēlīgs, būs eksportētāji, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Liepiņa skaidroja, ka saistībā ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumu, kas nebija īpaši labvēlīgs savā novērtējumā, Latvija nokļuva paaugstinātas uzraudzības statusā. “Valsts pārstāvjiem līdz šī gada jūnija beigām būs jāsniedz atbildes ziņojums par paveikto, ieviešot rekomendācijas, kas tad arī būs par pamatu atkārtotajam izvērtējumam. Mēs jau pagājušā gada 21. martā vērsām uzmanību uz to, ka ir jānodrošina viss, lai vēl tālāk netiktu iedragāta Latvijas starptautiskā reputācija. Citēšu mūsu paziņojuma tekstu: “Ja Moneyval ziņojums par Latviju, kuru plānots publiskot 2018. gada rudenī, būs nelabvēlīgs, jau tagad prognozējam, ka tas nozīmēs lielus izaicinājumus banku darbībai, apkalpojot Latvijas uzņēmumus un iedzīvotājus. Latvijas valdībai jādara viss nepieciešamais, lai parādītu skaidru rīcību un apņēmību apkarot finanšu noziegumus un nepieļaut Latvijas banku sistēmas izmantošanu prettiesiskām darbībām, kas neatbilst starptautiskajai praksei un tiesībām”,” uzsvēra Liepiņa.
Pēc viņas sacītā, ikvienu Latvijas pilsoni vai valstspiederīgo Latvijas novērtējuma sekas ietekmēs neatkarīgi no tā, kurā valstī viņš saņems finanšu pakalpojumus. “Mēs Saeimas komisijas sēdē norādījām, ka valdībai būtu jāveic pasākumi, lai mēs nenokļūtu šādā situācijā jau 2020. gada februārī, kad Starptautiskā finanšu sadarbības grupa ir plānojusi pieņemt lēmumu attiecībā uz Latviju. Ja Starptautiskā finanšu sadarbības grupa pieņems lēmumu iekļaut Latviju šajā sarakstā, tad pirmie, kas sajutīs sekas, būs eksportētāji uz trešajām valstīm (ārpus ES). Precīzas sekas neviens jums šobrīd nepateiks, jo tās būs atkarīgas no tā brīža ģeopolitiskās situācijas pasaulē, no sankciju režīma pret Krieviju utt. Sekas varētu izpausties tā, ka sadārdzināsies un būtiski paildzināsies jebkāda veida norēķini importētājiem un eksportētājiem, kas strādā ar valstīm ārpus Eiropas Savienības,” skaidroja eksperte.
“Jau 2017. gada janvārī mēs vērsām gan premjera, gan visu vadošo amatpersonu uzmanību uz nepietiekamo Latvijas gatavošanos šim novērtējumam. Tobrīd jau bija zināms, ka Moneyval komanda Latvijā ieradīsies 2017. gada novembrī un strādās divas nedēļas. Citas valstis starptautiskam novērtējumam laikus un nopietni gatavojas. Pavisam nesen tika pabeigts Apvienotās Karalistes novērtējums, kurā valdība veica ļoti koordinētu, strukturētu, plānveidīgu darbību, spējot parādīt savus riskus un spēju katrā no riskiem parādīt skaidru rīcības plānu – to, kā viņi plāno apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Mēs visa 2017. gada laikā aicinājām uzlabot Kontroles dienestam efektivitāti, kas bija Latvijas galvenais trūkums. Mūsu aicinājums bija pārmaiņas Kontroles dienestā veikt jau 2017. gada pavasarī. Tika pieņemts lēmums to nedarīt, bet sagaidīt vērtējumu. Savukārt novērtējums parādīja, ka mums ir ļoti vāja kopējo koordināciju un risku apzināšanās. No 40 rekomendācijām finanšu sektors ir atbildīgs par 13 rekomendāciju izpildi, pārējās attiecas uz nefinanšu sektoru, tiesībsargājošajām iestādēm u.c. Tas, ka vērtējums būs par situāciju līdz 2017. gada oktobrim, bija skaidrs jau vairākus gadus iepriekš. Varbūt nebija pilna apzināšanās par atbildību, ko nozīmē gatavošanās šādiem vērtējumiem,” norādīja Liepiņa.
Pēc viņas sacītā, nākamais atskaites punkts būs šī gada jūnijā, kad valstij ir jāiesniedz ziņojums par paveikto, ieviešot rekomendācijas. “Pelēkajā sarakstā tiek iekļautas valstis ar stratēģiskām nepilnībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas, kā arī starptautisko mērķtiecīgo finanšu sankciju ievērošanas jomā. Tiek vērtēts, cik efektīvi tiek kontrolētas dažādas finanšu plūsmas gan finanšu, gan nefinanšu sektoros – nekustamo īpašumu un dārglietu, antīko priekšmetu tirdzniecībā, advokātu, notāru, zvērinātu revidentu, grāmatvežu un citu sniegtajos pakalpojumos,” uzsvēra Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Kā zināms, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu, secinot, ka šobrīd Latvijas finanšu sektorā pārliecinoši dominē vietējā nauda.
