Ekonomisti: 2018. gadā vidējā inflācija būs lielāka
Pērn cenas kāpušas par vidēji 3%, un arī šogad inflācija turpināsies – tiek prognozēts, ka sadārdzināsies pārtika un pakalpojumi.
Pērnā gada patēriņa cenu līmenim bija ļoti raksturīga iezīme, ka cenu svārstības pamatā ietekmēja pārtikas cenu kāpums, izskaidrojot gandrīz pusi no patēriņa cenu pieauguma kopumā.
Pārtikas cenas vidēji palielinājās par 6,0%, tai skaitā, piena produkti, svaigie dārzeņi un sviests par attiecīgi 11,9%, 11,3% un 48,7%. Zīmīgi, ka šāds pārtikas cenu kāpums ir straujākais kopš 2011.gada. Patēriņa cenu kāpumu pērnajā gadā ietekmēja arī būtisks degvielas cenu pieaugums par 8,3%. Izteikti būtisks degvielas cenu kāpums bija fiksēts tieši gada sākumā, kad gada pirmajā ceturksnī degviela bija par 17,3% dārgāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Notikumi pasaules izejvielu tirgos pērnā gada beigās un šā gada sākumā diemžēl nes sliktas ziņas cenu stabilitātes cienītājiem. Sagaidāms, ka 2018. gadā vidējā inflācija būs vēl par dažām procenta desmitdaļām lielāka, ap 3.2%.
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka tautsaimniecībai neizbēgami būs jāpielāgojas strādāt gribošo un varošo cilvēku laika ierobežojumam, šis laiks Latvijā kļūs arvien dārgāks. Līdz ar to darba tirgus noteiks, kuri uzņēmumi un nozares turpinās attīstīties, kuri nē.
“Ekonomika šobrīd it kā taustoties meklē algu līmeni, kas spēj nodrošināt pozitīvu migrācijas bilanci. Pakalpojumu cenas, kas lielā mērā atspoguļo darbaspēka izmaksu līmeņu atšķirības, Latvijā ir tikai nedaudz vairāk nekā puse no ES vidējā līmeņa. Tas tā nevar turpināties mūžīgi. Cenu līmeņu atšķirības ir spoguļattēls algām, kas līdz šim nav bijušas pietiekamas depopulācijas novēršanai,” uzskata ekonomists.
“Cenu kāpums, bez šaubām, ir nepatīkams iedzīvotājiem. Katrs no mums to izjūt ikreiz, apmeklējot veikalu. Taču velns nav tik melns kā to mālē – labā ziņa ir tāda, ka šogad arī maciņi lielākajai daļai kļūs biezāki. Minimālās algas kāpums un IIN likmes samazinājums veicinās iedzīvotāju vidējo ienākumu pieaugumu. Vidējā neto alga varētu augt pat virs 10%, un iedzīvotāju pirktspēja – virs 7%. Tas ir vairāk kā divreiz straujāk nekā pērn,” uzsver Swedbank ekonomiste Linda Vildava.
Foto: Pixabay
