Eiropas Parlaments noraida ACTA
Eiropas Parlaments noraidījis Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) ar lielu balsu vairākumu – 478 balsīm “par” noraidījumu, 39 – “pret”, 165 – “atturas”, nra.lv informēja Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe.
Tas nozīmē, ka ACTA neiegūst likuma spēku Eiropas Savienībā. Šis ir pirmais gadījums, kad Eiropas Parlaments izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku nolīgumu.
“Esmu gandarīts par to, ka Parlaments ņēma vērā manu ieteikumu noraidīt ACTA”, pēc balsojuma teica par jautājumu atbildīgais deputāts David Martin (S&D, Apvienotā Karaliste), uzsverot savus iebildumus par to, ka nolīgums nesniedza pietiekamu juridisku skaidrību un pieļāva pārāk plašas interpretācijas iespējas, tādējādi apdraudot Eiropas Savienības iedzīvotāju brīvības. Tomēr viņš uzsvēra, ka jārod alternatīvs risinājums intelektuāla īpašuma tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, jo intelektuālais īpašums ir “ES ekonomikas svarīgākā izejviela”.
Eiropas Tautas partijas grupas deputāts Christofer Fjellner (EPP, Zviedrija) pirms balsojuma aicināja Parlamentu atlikt galīgo balsojumu par ACTA, pirms Eiropas Tiesa nākusi klajā ar spriedumu par to, vai ACTA atbilst ES pamatlīgumiem. Tomēr, kad vairākums deputātu viņa prasību noraidīja, ievērojams deputātu skaits balsojumā par Parlamenta galavārdu atturējās.
Izvērtējot to, vai dot Parlamenta piekrišanu nolīgumam, deputāti saskārās ar vēl nepieredzētu iedzīvotāju aktivitāti. Tūkstošiem iedzīvotāju protestēja dalībvalstu ielās, sūtītīja deputātiem e-pasta vēstules un zvanīja uz viņu birojiem, prasot noraidīt nolīgumu. Parlaments saņēma arī petīciju, ko parakstījuši 2,8 miljoni dažādu valstu iedzīvotāji, mudinot noraidīt nolīgumu.
Par ACTA nolīgumu bija vienojusies ES un tās dalībvalstis, ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Dienvidkoreja un Šveice, lai uzlabotu viltošanas novēršanas noteikumu piemērošanu starptautiskajā līmenī. Trešdienas balsojums nozīmē, ka nedz ES, nedz atsevišķas dalībvalstis nevar pievienoties nolīgumam.
