Eiropas Centrālā banka lūdz ES Tiesu atjaunot Rimšēviča pilnvaras
Eiropas Centrālā banka (ECB) lūgusi atjaunot tās Ilmāra Rimšēviča pilnvaras Latvijas Bankas prezidenta amatā, kuras ir saistītas ar viņa pienākumiem ECB padomē.
ECB vērsusies ar lūgumu Eiropas Tiesā, aicinot vērtēt vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus, aizliedzot Rimšēvičam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes.
Tiek norādīts, ka Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB Statūtu 14.2. Pants nosaka, ka “valdes locekli var atbrīvot no amata tikai tad, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi viņa pienākumu pildīšanai, vai ja viņš ir vainīgs nopietns pārkāpums”.
Turklāt ECB ir iesniegusi pagaidu noregulējuma pieprasījumu, lai saglabātu tās lēmumu pieņemšanas normālu darbību, kamēr EKT nav nolēmusi nodot lietu izskatīšanai. Turklāt ECB ir pieprasījusi paātrinātu procedūru, lai pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt lēmumu par lietas nodošanu.
ECB vēlas, lai tiktu atjaunotas Rimšēviča pilnvaras pieņemt lēmumus par eirozonas monetārās politikas jautājumiem un banku uzraudzību, iespējamais izņēmums varētu būt banku uzraudzības jautājumi, kas saistīti ar Latviju.
Bankas pārstāvji norādījuši, ka Rimšēviča nepiedalīšanās ECB padomes sēdēs var apdraudēt ECB reputāciju, kā arī kaitēt tās neatkarībai un kavēt lēmumu pieņemšanu.
Šī bija pirmā ES Tiesas sēde, kurā tika izskatīta lieta par Rimšēvičam noteikto aizliegumu pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Pagaidām nav zināms, kad tiks paziņots tiesas spriedums.
Kā zināms, arī Rimšēvičs vērsies Eiropas Savienības Tiesā par nelikumīgu bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu.
“ES un arī Latvijas tiesības neparedz LB vadītāja pagaidu atcelšanas no amata iespēju pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī nepieļauj citādu procesuālu iejaukšanos Latvijas Bankas prezidenta profesionālajā darbībā,” uzsver Rimšēviča advokāts, norādot, ka KNAB ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī Eiropas Centrālās bankas neatkarībā, jo ierobežojis Rimšēviča darbību arī šajā padomē.
“Eiropas Savienības tiesību praksē jau sen ir nodibināts, ka šāds priekšstats ir aplams un nelikumīgs,” uzsver Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Jau vēstīts, ka Rimšēvičs Saeimas aicinājumu viņam atkāpties no amata vērtē kā “politisku spiedienu” un atkāpties no amata neplāno. Viņaprāt, šāda rīcība neesot savienojama ar tiesiskas valsts principiem.
Foto: Saeimas kanceleja
