Eiropa vēršas ar sankcijām pret Poliju

Polijas tiesu sistēmu reforma jau ilgstoši atrodas Eiropas Savienības (ES) uzmanības centrā. Trešdien Eiropas Komisija (EK), reaģējot uz ilgstošo konstitucionālās tiesas krīzi, ierosinājusi pret Poliju sankcijas, kas aizliegs valstij balsot par ES tiesību aktiem.

Polijā jau vairākus mēnešus turpinās strīdi par tiesu reformu. Polijas prezidents Andžejs Duda rosinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajos valsts tiesu sistēmas reformas likumos, par kuriem bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan Eiropas Komisija.

Izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.

Trešdien EK pirmo reizi vēsturē iedarbināja ES līguma septīto pantu, kas paredz atstāt Poliju bez balsstiesībām ES ministru padomē.

Polijas prezidents Andžejs Duda uz to reaģējis asi, apsūdzot Briseli melos. “Ļoti daudzi Eiropas institūciju pārstāvji stāsta melus par Poliju. Viņi melo,” sacīja Duda, savukārt septītā panta iedarbināšanu viņš nodēvēja par “tīri politisku lēmumu”.

“Eiropas Savienības darbībās ir daudz liekulības. Man ir skumji to sacīt, bet es tā domāju,” pauda Duda.

Dažas stundas pēc EK tiesiskās procedūras sākšanas pret Poliju Duda parakstīja divus pretrunīgi vērtētos tiesu sistēmas reformu likumus par Augstākās tiesas un par Nacionālās tiesnešu padomes reformēšanu.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija paziņojusi, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.

Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.

Foto: Pixabay