Eiropa prasa ieviest obligātu tehnisko apskati mopēdiem
Eiropas Savienība ķērusies pie transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa uzlabošanas, saskaņojot 27 dalībvalstīs pastāvošās prasības tehniskās apskates stacijās, reģistrācijā un kontrolē uz ceļiem.
Uzreiz jānomierina Latvijas braucamrīku īpašnieku un vadītāju saime – būtiski papildu tēriņi un jauni kreņķi nav gaidāmi. Radikālākais Eiropas Komisijas ierosinājums, kas attiecas tieši uz mums, ir prasība veikt regulāru tehnisko apskati arī mopēdiem ar motoru tilpumu līdz 50 kubikcentimetriem, raksta NRA.LV.
Eiropas Komisija (EK) skaidro, ka minimālie standarti attiecībā uz tehniskajām apskatēm ES valstīs pieņemti 1977. gadā un līdz šim tajos veiktas vien kosmētiskas izmaiņas. Tikmēr mašīnu uz ceļiem mūsdienās ir nesalīdzināmi vairāk, vairums arī jaudīgākas. Mainījusies šoferu uzvedība, jo satiksme kļuvusi dinamiskāka. Problēma tā, ka satiksmē piedalās arī salīdzinoši daudz slikti aprūpētu mašīnu, kam īstā vieta būtu šrotā. Padarot transportlīdzekļu uzraudzības standartus bargākus, EK saskata par iespējamu ik gadu novērst 1200 cilvēku bojāeju un vairāk nekā 36 000 tehnisku kļūmju izraisītu negadījumu.
EK priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais transporta politikas jautājumos Sīms Kallass skaidro: «Mūsu nostāja ir pavisam vienkārša: mēs nevēlamies, lai uz mūsu ceļiem būtu šādi nāvi nesoši transportlīdzekļi.» Savdabīgi, ka Igaunijā, no kurienes nāk S. Kallass, ar pirmo reizi tehnisko apskati iziet 90% automašīnu, kamēr Latvijā tikai 55%. Taču šoreiz tas nenozīmē, ka esam atpalicēji un igauņi savu autoparku uztur perfektā kārtībā. Vienkārši kaimiņi joprojām kavējas ar videonovērošanas kameru uzstādīšanu tehniskās apskates punktos, un, kamēr elektronisko acu nav, tikmēr tur turpinās nepierādīta, taču visiem zināma kukuļošana padomju laika tradīcijās. To saprot arī Eiropas Komisija.
Attiecībā uz EK jau sniegtajiem priekšlikumiem šobrīd sākušās diskusijas gan Eiropas Padomes darba grupās, gan arī parlamentā. Pēc tam, kad visi komentāri un iebildes tiks apkopotas, EK piedāvās dokumentu paketes konsolidēto versiju un sāksies kompromisu meklēšana. Jānis Liepiņš uzsver, ka Latvijas apsvērumi transporta uzraudzības jomā tiek starptautiski respektēti, un tā, domājams notiks arī šoreiz. Cita lieta, ka EK noteiktais termiņš, kad transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopums jāpieņem – gada beigas –, esot faktiski neizpildāms.
Latvija transporta uzraudzības kvalitātes ziņā ir priekšā pārējām valstīm, un šobrīd runa drīzāk ir par veco dalībvalstu pielāgošanos jaunām prasībām. Tāpēc nav brīnums, ka regulas virzība ir tik lēna. Tomēr, aizstāvot Latvijas pozīciju, Ceļu satiksmes drošības direkcijai ir iebildes vai rekomendācijas attiecībā uz virkni EK priekšlikumu. Tās Neatkarīgajai skaidro Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.
Prasība par obligātu tehnisko apskati motocikliem un mopēdiem esot loģiska. Motocikli pie mums jau tiek reģistrēti, tātad tā skars 23 183 Latvijā reģistrēto mopēdu īpašniekus un tāpat arī nereģistrēto braucamo saimniekiem liks sakārtot īpašumtiesības. Taču aplami šķiet, ka EK rosina tehnisko apskati veikt tajās valstīs, kur divriteņu braucamie vispār tiek reģistrēti. Tātad uz Portugāli, Īriju, Franciju, Spāniju un vēl virkni valstu šī prasība neattieksies, un tas nav godīgi. Latvijas nostāja ir obligāta mopēdu reģistrācija visā ES un tad arī obligātas tehniskās apskates.
EK piedāvā ieviest tā dēvēto tehniskās apskates slimības lapu – sešas nedēļas. Latvijā, neizejot apskati, bojājumu novēršanai tiek atvēlēts mēnesis.
CSDD ir pret termiņa pagarināšanu. «Tas tiek piešķirts mašīnas saremontēšanai, nevis apkārt braukāšanai,» skaidro J. Liepiņš.
Un papildu pusmēnesis beigtam šarnīram var nozīmēt arī pilnīgu izjukšanu. Tas būtu pretrunā EK ieceru mērķim – lielākai drošībai uz ceļa.
Idejai, ka vairāki sīki defekti (piemēram, rūsa, plaisa stiklā u.c.) apskatē summējas kā viens liels, Latvija piekrīt vien ar nosacījumu, ka tiek konkretizēti šādi plusojamu bojājumu veidi un satiksmes liegums nav jāliek apnēsātai, bet vēl gluži labi braucamai mašīnai.
Latvijā, veicot tehnisko apskati, inspektors arī fiksē odometra rādījumu (nobrauktos kilometrus), tie pārbaudāmi reģistrā, tāpēc šo datu viltošana faktiski vairs nenotiek – nav jēgas. Taču Eiropas Komisija nolēmusi vērsties pret odometru sagrozītājiem un pieprasa sodīt vainīgos.
Bet nav skaidrs, kas būs vainīgais, ja mašīna jau nopirkta ar neticamu rādījumu. Un kā, piemēram, nomainīt mašīnas instrumentu paneli, ja ir tāda nepieciešamība.
Virkne jaunu prasību attiektos uz tehniskās apskates staciju iekārtām, kas varētu sadārdzināt šo pakalpojumu. J. Liepiņš pieļauj, ka šai idejai kājas aug kādu konkrētu ražotāju lobijā. EK uzskata, ka nepieciešams ieviest elektronisku amortizatoru diagnostiku, bet izpūtēja trokšņi jāmēra ar premium klases iekārtām, kas spēj decibelus mērīt ar precizitāti divas nulles aiz komata. Ja nolūks ir noskaidrot, ir izpūtējs caurs vai nav – tas ir pilnīgi lieki. J. Liepiņš uzsver, ka ar «kosmiskām investīcijām» šādi mēs noskaidrosim būtībā nevajadzīgus rādītājus. Pieņemot, ka kaut kādas iekārtas tomēr nāksies ieviest no jauna, pārāk īss ir EK rosinātais pārejas periods – 5 gadi. Iekārtas tehniskās apskates stacijās kalpo ilgāk, tāpēc Latvija pastāv uz 10 gadu periodu.
Šobrīd uz Latvijas ceļiem izlases kārtībā tehniskais stāvoklis tiek pārbaudīts ap 4000 kravas mašīnām gadā. EK vēlas noteikt, ka pārbaudīti tiek 5% mašīnu, un Latvijas gadījumā tas varētu nozīmēt pārbaužu dubultošanu. Te nekas nebūtu iebilstams, ja vien ne Latvijas ziemas, kuru laikā pārbaužu veikšana ir apgrūtināta. Arī somi un zviedri atbalsta Latvijas pozīciju – aizputinātās ceļmalās bremžu stendus nav kur novietot, un arī to rādījumi salā ir apstrīdami. Savukārt ierosinājumu, ka uz ceļiem būtu jāpārbauda arī mazie kravas auto – busiņi un piekabes, CSDD atbalsta. Tā sauktie bulkuvāģi patiešām tiek nežēlīgi nodzenāti.
Viens no nopietnākajiem CSDD iebildumiem ir pret EK rosināto papīra birokrātijas vairošanu. Īpaši tas attiecas uz smago transportu, kam jāvadā līdzi tehnisko apskašu protokoli. Tāpat tie jāuzrāda vieglajiem, kad ir šaubas par odometru rādījumiem. Nav arī skaidrs, kādēļ tehnisko apskašu rezultātiem jāatrodas transporta reģistros, bet uz ceļa veiktās pārbaudes tur nav jāievada. «Eiropas Komisijai jāstrādā pie valstu reģistru uzlabošanas un apvienošanas, nevis jāievieš vairāk papīru,» spriež CSDD pārstāvis J. Liepiņš. Taču šai ziņā EK pagaidām izvēlas būt nemoderna. Sanita Jemberga no EK Latvijas pārstāvniecības apstiprina, ka datu apmaiņa starp valstīm ir nākamais nepieciešamais solis. Taču, kad tas tiks sperts, pagaidām nav zināms.
