Eiro ieviešanas pirmajās nedēļās izmisumā iedzīta kāda bankas darbiniece

Kaut arī eiro ieviešana Latvijā, ja ticam valstsvīru teiktajam, kopumā noritējusi mierīgi, un šajā ziņā mums veicies pat labāk nekā kaimiņiem igauņiem, atsevišķi incidenti tomēr aizēnojuši cilvēku ikdienu, šoreiz ciest nācies kādas bankas darbiniecei.

Sociālās saziņas tīklos izplatīts palīgā sauciens – janvāra sākumā kādas bankas filiāles darbiniece tirdzniecības centrā «Spice» no satraukuma un pārguruma, mainot latus, bija klientam izsniegusi desmit reižu lielāku summu eiro valūtā, un tagad viņai visa iztrūkstošā nauda jāatmaksā bankai, visticamāk ņemot aizdevumu.

«Mana draudzene piedzīvojusi ļoti nepatīkamu un neparastu situāciju. Viņa strādā kādā no tirdzniecības centra «Spice» bankām. Ceturtdien, 9.janvārī pēc 19 vakarā pie viņas uz banku atnāca cilvēks, samainīt 500 latu. Pārslodzes un pārguruma dēļ mana draudzene kļūdījās un izdeva naudu nepareizās banknotēs, kā rezultātā, klients, izliekoties, ka neko nepamanīja, aizgāja prom ar desmit reižu lielāku summu, nekā viņam pienāktos,» rakstīts vēstījumā, kas aplidojis internetu.

Notikušā rezultātā kasē radies liels iztrūkums – vairāki tūkstoši eiro, kas no sava maciņa tagad jāsedz pašai darbiniecei.

«Jūs maldīgi uzskatāt, ka visus iztrūkumus no kases sedz banka! Nē! Tas ir jādara nabaga banku darbiniekiem-operatoriem. Tagad, kad notiek smaga pāreja uz eiro, kasieri nopūlas divreiz vairāk, strādājot pa 12 stundām dienā. Katrs var kļūdīties! Tagad mana draudzene bankai ir parādā vairākus tūkstošus latu, kuri viņai būs jānomaksā vairāku gadu garumā,» raksta bankas darbinieces draudzene, aicinot cilvēkus, ja viņiem kaut kas ir zināms par vīrieti, kas bankā tirdzniecības centrā «Spice» mainīja naudu un saņēma lielāku naudu pretī, mēģināt viņu pārliecināt par to, ka tā nav viņa nauda.

«Tā nav neticama veiksme, kuras rezultātā cilvēks ieguva lielu naudas summu! Tā nav loterija, kurā var laimēt! Tā ir svešas naudas piesavināšanās! Ja Jūs pats esat šis bankas klients, lūdzu, atnesiet naudu atpakaļ uz banku! Mana draudzene ļoti cer uz Jūsu lojalitāti un sapratni! Man ir ļoti žēl skatīties, kā trīc viņas rokas, katru reizi darbā skaitot naudu… Lūdzu, palīdziet un dalieties! Un vēlu, lai nevienam nekad nenotiktu līdzīga nelaime!» raksta izmisušās darbinieces draudzene.

Portāls «Apollo» vērsās pie vairākām bankām, lai noskaidrotu, kā eiro ieviešana ietekmējusi darbinieku darba kvalitāti, un kā šādos gadījumos, viņuprāt, būtu vispareizāk rīkoties.

«Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska gan uzsvēra, ka «Swedbank» kā komercbanka šādus gadījumus nekomentējot, jo tas attiecoties uz bankas iekšējiem procesiem.

Bankas «Citadele» Korporatīvo komunikāciju vadītāja Zane Udrase portālam «Apollo» pastāstīja, ka viņu filiālēs šādu gadījumu nav bijis, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka ikdienā tā var gadīties.

Udrase atzina, ka bankas darbiniekiem pagājušā gada nogalē un jaunā gada pirmajās dienās tiešām nācies strādāt virsstundas. Darba kvalitāti gan tas ietekmējis neesot. Kā liecina bankas dati, cilvēki mainīt naudu filiālēs visvairāk devušies tieši pirmajās jaunā gada darba dienās – 2.un 3.janvārī, kā arī nākamajā darba nedēļā. Lai darbinieki nesagurtu, banka  sarūpējusi viņiem cienastu veselībai un enerģijai.

Arī «SEB bankas» pārstāve Kristīne Martinsone portālam norādīja, ka «SEB bankas» filiālēs eiro ieviešana tiešām noritējusi mierīgi, un viņas rīcībā informācijas par līdzīgiem misēkļiem neesot.

Martinsone pastāstīja, ka pirmajās eiro ieviešanas nedēļās «SEB bankas» filiālēs, līdzīgi kā citās bankās bijušas lielas rindas un liels pieņemtās naudas apjoms. Gada sākumā  liela interese bijusi par valūtas maiņu no latiem uz eiro.Tagad bankas ikdiena esot atgriezusies ierastajā ritmā.Galvenokārt grūtības esot sagādājis fakts, ka daudzi klienti uz banku naudu nesuši lielos apjomos monētās.

«Ja salīdzina ar ikdienu, tad cilvēku skaits, kas apmeklēja bankas filiāles eiro ieviešanas pirmajās nedēļās, protams, bija krietni lielāks. Rindas galvenokārt veidojās tādēļ, ka cilvēki nesa lielus naudas apjomus skaidrā naudā monētās. Viens klients bija atnesis naudu veikala «Rimi» kastē.Citi nesa maisos, kurpju kastēs – tas bija ļoti populārs naudas pārvietošanas veids,» stāsta Martinsone.

Galvenais apgrūtinājums bankas darbiniekiem esot bijis šo naudu sašķirot, lai pēc tam to varētu ielikt naudas skaitāmajā ierīcē. Gadījumā ar «Rimi» kasti, lai tik lielu naudas apjomu apstrādātu, fiziski būtu nepieciešama vairāk nekā stunda, tāpēc tika pieaicināti palīgā citi kolēģi.

«Cik varējām šajā laikā filiālēs papildus piesaistījām cilvēkus,» skaidroja Martinsone.Noslodze darbiniekiem sadalīta pa dienām, lai nesanāktu pārstrādāties.Tāpēc banku filiāles strādājušas papildus dienas – ārpus ierastā darba dienu grafika.

Bankas darbinieki strādājuši nekurnējot, jo motivējusi apzina, ka viņi piedalās ļoti īpašā notikumā – jaunas valūtas ieviešanas procesā. Darbinieki savā starpā apmainījušies ar uzmundrinājumiem un uzslavām, atsevišķu filiāļu vadītāji sarūpējuši saviem darbiniekiem našķus –  augļus un kliņģerus.

Kas attiecas uz iepriekš minēto incidentu ar bankas darbinieci, Martinsone sacīja, ka šādus gadījumus ikdienā izslēgt nekad nevar, bet parasti tie tiekot vērtēti ļoti individuāli.

«Nav tādas «dzelzs patiesības», kā rīkoties šādā situācijā,» sacīja Martinsone. Katru gadījumu izvērtējot filiāles vadītājs, kas pazīstot savus cilvēkus un visobjektīvāk varot novērtēt viņu rīcības iemeslus un attiecīgi vienoties par tālāko risinājumu. Mēdzot būt gadījumi, ka daļu no darbinieka kļūdas dēļ radušās iztrūkstošās summas sedz banka, daļu – darbinieks.