Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu; mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās
Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā šī gada 2. ceturksnī ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Dzīvokļa cenu kāpums noturējās augstāks par algu pieaugumu, tādēļ mājokļu pieejamība samazinājās par 4,7 punktiem. Mājokļu cenu kāpums arī turpmāk varētu iegrožot pieejamības uzlabojumu.
MPI vērtība Rīgā ir bijusi 182,1, kas nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (mājsaimniecības ienākumi 1 334 eiro apmērā) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 2. ceturksnī bija par 82,1% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Vidējā darījuma cena pieauga par 9,3%, ko nespēja kompensēt vidējās neto algas gada pieaugums par 6,9%. Šo faktoru rezultātā MPI samazinājās. Pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks pieauga par divām nedēļām, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni – vidējai mājsaimniecībai, kas vēlētos iegādāties mājokli, nāktos veidot uzkrājumus gandrīz 2 gadus.
Sērijveida dzīvokļa iegāde vēl joprojām ir pieejama plašākam mājsaimniecību lokam cenu līmeņa dēļ. Kaut gan darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem Rīgas guļamrajonos 2019. gada 2. ceturksnī ir sarucis, tas turpina pārsniegt 60% no visu darījumu skaita. Savukārt, šo dzīvokļu darījuma cena svārstās ap 850-950 eiro par kvadrātmetru, kamēr jaunajos projektos un renovētajos dzīvokļos cenas pārsniedz 1500 eiro par kvadrātmetru.
Neskatoties uz ievērojamu cenu starpību, aizvien vairāk Rīgas iedzīvotāju izvēlas par savu jauno mājokli tieši jaunuzcelto daudzīvokļu māju ekonomiskās klases dzīvokļus Rīgas mikrorajonos. Darījumu skaits ar šiem dzīvokļiem 2019. gada 1. pusgadā ir pieaudzis par 45%. Lēmums iegādāties dzīvokli var tikt pieņemts nedaudz agrāk, kad māja vēl tiek celta, bet tieši īpašuma tiesību reģistrācijas procesa īpatnības dēļ, atspoguļojas statistikā tikai šogad. Tomēr 45% ir ievērojams pieaugums, kuru nevar skaidrot kā vienīgi īpatnības rezultātu, bet var spriest arī par augošu interesi nekustamo īpašumu tirgū. MPI jaunajiem projektiem Rīgā 2019. gada 2. ceturksnī ir bijis 130,3, kas nozīmē, ka mājsaimniecība ar vidējiem ienākumiem nopelna par 30,3% vairāk nekā nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Mājsaimniecībai, kura vēlas iegādāties jaunu dzīvokli, iekrājums pirmai iemaksai jāveido apmēram 2 gadus un 9 mēnešus, novirzot tam 30% no saviem ienākumiem. Neskatoties uz zemāku MPI vērtību un strauju vidējās darījumu cenas pieaugumu par 9,8% (salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni), jauno projektu dzīvokļi ir iecienīti Rīgas iedzīvotāju vidū. Šobrīd celtniecības procesā ir ap 2000 jauno ekonomiskās klases dzīvokļu. Turklāt, nekustamo īpašumu attīstītāji ir gatavi turpināt palielināt jauno dzīvokļu piedāvājumu. Tas varētu sekmēt šo dzīvokļu cenu izaugsmes sabremzēšanos, kas kopā ar noturīgu vidējās algas kāpumu palielinātu MPI vērtību.
Šī gada 2. ceturksnī Tallinā MPI bija 151.5, kas ir par 4.6 punktiem mazāk nekā pērn. MPI samazinājumu gada laikā ietekmēja straujāks mājokļu cenu kāpums 5.7% apmērā, kamēr vidējās neto algas kāpums ir bijis tikai 3.4%. Savukārt Viļņā vidējā neto alga kāpa par 13.4%, kamēr dzīvokļu cenu kāpums pierima (1.1%), kā rezultātā MPI pieauga līdz 144.0, proti, par 12.3 punktiem. Tallinā mājsaimniecībai nepieciešams veidot pirmajai iemaksai nepieciešamos uzkrājumus apmēram 2 gadus un 4 mēnešus, kas ir par 2 nedēļām vairāk nekā 2018. gada 1. ceturksnī. Savukārt, Viļņā uzkrājums pirmajai iemaksai jāveido nedaudz vairāk par 2 ar pusi gadiem.
