Dūklavs: Latvijas lauksaimnieki vēlas lielākus tiešmaksājumus

Latvija bez laukiem nav iedomājama, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viņš norādīja, ka, lai arī tagad cilvēki vairāk pārvietojas uz lielajām pilsētām, ir daudzi, kuru pamatdarbavieta ir Rīgā vai citā pilsētā, bet viņi saistīti ar laukiem. “Esmu uzskatījis un uzskatu, ka Latvijas bez laukiem nav iedomājama,” sacīja Dūklavs.

“Vieni dodas atpūsties, citiem ir nelielas saimniecības, lauku mājas. Tā arī lauki sakopjas. Redzu, kā tas notiek Piebalgas pusē, kur tuvojas brīdis, kad nebūs atrodama neviena tukša lauku sēta vai nezālēm aizaudzis lauks. Saimniecības iegādājušies cilvēki, no kuriem daudzi ikdienā, protams, nenodarbojas ar lauksaimniecību, bet viņi sakopj laukus. Jā, Latvijas lauki, meži, ūdeņi ir mūsu nacionālā bagātība, tikai tagad tie apsaimniekoti atbilstoši mūsdienu metodēm, cilvēku prasmēm un dzīves vajadzībām,” uzskata Dūklavs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka daudzi no laukiem aizbrauc. “Man bija tikšanās ar kolēģi no Anglijas, kura strādā ar migrācijas jautājumiem. Viņa uzsver, ka lielākais daudzums – gandrīz 70% – no tiem, kas devušies prom, ir devušies prom no laukiem. Protams, tas mums nepatīk. Taču jāatzīst, ka ir objektīvi iemesli, kāpēc tā notiek. Par to daudz spriests dažādos līmeņos, analizēts daudzos medijos. Nekādu jaunu atklājumu šajā jautājumā man nav,” uzsver Dūklavs.

Ministrs norāda, ka lauksaimniecībā vēlas lielākus tiešmaksājumus. “Mēs vēlamies, lai tie būtu adekvāti, salīdzinot ar citām valstīm. Strādājam vienotajā tirgū, bet – ja vienam maksā 100 un otram maksā 400 eiro par hektāru, tad par taisnīgumu te runāt nevar. Tajā pašā laikā pēdējā Eiropas Padomes sēdē pirmo reizi dzirdēju Francijas lauksaimniecības ministru iestājamies par godīgiem tiešmaksājumiem. Tikai te parādās nākamais jautājums. Ko katra valsts uzskatīs par taisnīgu tiešmaksājumu? Jo tas nekādā ziņā nenozīmē – vienādi. Latvija šajā ziņā ir apdalīta, jo mums tiešmaksājumi ir ievērojami mazāki. Un ja runājam par projektu naudām, par lauksaimniecības attīstības finansējumu – arī te tās varētu būt vairāk,” norāda Dūklavs.

Viņš uzsvēra, ka nākamajā ES plānošanas periodā lauksaimniecībai atvēlētais finansējums jāsadala taisnīgi atbilstoši valstu deklarētajām lauksaimniecībā izmantojamajām zemes platībām. “Taču tie ir tikai mūsu ierosinājumi. Saprotam, ka ir neiespējami panākt ar vecajām ES valstīm pilnīgi vienādus tiešmaksājumus. Tāpēc esam izvirzījuši uzdevumu panākt, lai mūsu lauksaimnieku saņemtie maksājumi atbilstu vidējam ES tiešmaksājumu līmenim. Taču tas nav tikai Zemkopības ministrijas jautājums. Par ES budžetu, tajā skaitā lauksaimniecībai atvēlēto daļu, lēmēji ir ES valstu finanšu ministri un galīgo lēmumu pieņem valstu vadītāji,” uzsvēra Dūklavs.

Foto: Pixabay