Dombrovskis: Latvijā saglabāsies salīdzinoši augsta ekonomiskā izaugsme
Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs prognozē, ka šogad Latvijā saglabāsies salīdzinoši augsta ekonomiskā izaugsme 4,1 procenta apmērā, nākamgad – 3,2% izaugsme, taču jābūt piesardzīgiem, jo pastāv dažādi riski, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Viņš informēja EK prognoze pamatā ir balstīta uz iekšzemes pieprasījumu, saglabājoties salīdzinoši straujam algu pieaugumam un samazinoties bezdarbam, vienlaikus tā balstās uz salīdzinoši nozīmīgu investīciju pieplūdi, ko tajā skaitā nodrošina ES fondu līdzfinansējums. “Ja runājam par fiskālo politiku – tad redzam, ka, neraugoties uz straujo ekonomisko izaugsmi, budžeta deficīts nemazinās. Tiek prognozēts, ka budžeta deficīts pat nedaudz pieaug – pērn tas bija 0,6% no IKP, šogad – 0,8%, nākamgad – ja nekas nemainās budžetā – 1% no IKP. Svarīgi būtu tomēr pie tik labiem izaugsmes rādītājiem samazināt budžeta deficītu. Jā, it kā budžeta deficīts – 0,8% no IKP – nav liels, bet tajā pašā laikā Igaunijā un Lietuvā ir 0,5% no IKP budžeta pārpalikums,” skaidroja Dombrovskis.
Vaicāts par to, kādas izaugsmes iespējas saglabāsies būvniecībā, viņš norādīja, ka attiecībā uz nākamo budžeta plānošanas periodu EK priekšlikums 2020.-2027. gadam ir zināms: kohēzijas politika tiek turpināta – Latvijai piešķīrums faktiskajās cenās būtu līdzšinējā līmenī, bet reālajās cenās, ņemot vērā inflācijas ietekmi, tad ir zināms samazinājums. “Taču Latvijai ir iespēja sarunās cīnīties par labāku iznākumu. Jāsaprot arī, ka šis EK priekšlikums ir tapis sarežģītos apstākļos – Lielbritānijas izstāšanās no ES atstāj robu ES budžetā, ko nācās nosegt, gan palielinot dalībvalstu iemaksu līmeni, gan daļēji mazinot esošās politikas finansējuma apjomus kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas jomās,” uzskata Dombrovskis.
Runājot par inflāciju, viņš norādīja, ka Latvijā tā šogad tiek prognozēta 2,7% apmērā, taču tālāk tā tiek vērtēta pa dažādiem sektoriem – būvniecības cenu indekss varētu būt lielāks. “Problēma ir tāda, ka būvniecības cenu indekss strauji pieaug, bet par 30% pieaugumu tur, protams, runa nevarētu būt. Tātad konkrētajā gadījumā būtu jāmeklē citi cēloņi šādam sadārdzinājumam,” uzskata politiķis.
Pēc viņa sacītā, šogad un nākamajos gados pieaugs visu ES valstu tautsaimniecība, kas radīs vairāk darba vietu. Tomēr gan ārējā, gan iekšējā nenoteiktība un riski, kas var sākt ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos, pieaugs. “Mums jāturpina piesardzīgi un jādara vairāk, lai nostiprinātu mūsu ekonomiku,” izteicās Dombrovskis.
Kā zināms, Eiropas Komisija prognozē, ka izaugsme eirozonā samazināsies no augstākā rādītāja pēdējos desmit gados, proti, 2,4 % 2017. gadā, līdz 2,1 % 2018. gadā un pēc tam samazināsies līdz 1,9 % 2019. gadā un 1,7 % 2020. gadā. Tāda pati tendence ir sagaidāma arī Eiropas Savienībā, kur izaugsmes prognoze ir 2,2 % 2018. gadā, 2,0 % 2019. gadā un 1,9 % 2020. gadā.
Foto: F64
