Deputātu kvotas. Cenšas sasmelt izlietu ūdeni
Nerimstošā sabiedrības viedokļa bangošanā par deputātu kvotu lietderību Vienotība aicina pilnveidot budžeta pieņemšanu.
Politologs Ivars Ījabs NRA.lv Vienotības reakciju dēvē par reflektīvu darbību, lai atgādinātu spēkus audzējošajiem koalīcijas partneriem par savu klātbūtni un vēlētājiem – ka tā joprojām iestājas par kādreiz augstu turētajām vērtībām – caurskatāmību un atklātību.
Apstiprinot nākamā gada valsts budžetu, Saeima deputātu kvotās dažādiem mērķiem sadalīja aptuveni 20 miljonus eiro. Apstākļos, kad valsts nespēja finansēt aknu transplantāciju Baibai Baronei un līdzekļu nepietiek arī izglītības sistēmai un citiem nozīmīgiem mērķiem, sabiedrībā tas, protams, izraisīja pamatotu nepatiku.
Politiķi gan uzskata, ka kvotu sistēma saglabā saikni ar vēlētāju un šajā sistēmā nav nekas peļams. Taču Vienotība, atgādinot, ka tās finanšu ministru laikā kvotās dalītas krietni mazākas summas, aicina premjerministru Māri Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu pilnveidot valsts budžeta pieņemšanu un komunikāciju, padarot to sabiedrībai saprotamāku. «Diemžēl veids, kā tika pieņemts 2017. gada valsts budžets, raisījis asu sabiedrības neapmierinātību un pārmetumus,» oficiālo viedokli pauž Vienotība. Partija gan negrasās pilnībā atteikties no kvotām, jo dažos gadījumos naudu nopietniem mērķiem vieglāk atrast ārpus sistēmas, taču cer panākt, lai nauda netiek atvēlēta, piemēram, grāmatām par sieru vai kāršu spēlēm. Tāpat budžeta pieņemšanā iztrūkusi pārdomāta komunikācija, līdz ar to vairākas budžetā ietvertās izmaiņas nav pietiekami izskaidrotas.
M. Kučinskis, kas konceptuāli piekrīt samazināt kvotu attiecības pret budžetu, pauž neizpratni par Vienotības vēršanos pie valdības pārstāvjiem: «Saeima ir mūsu darba devējs, un dabiski, ka tam ir jābūt kopīgam lēmumam. Tas nav finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas autonoms uzdevums.» Viņš valdības izstrādātajā valsts budžetā nepilnības neredz. Tā pieņemšana esot izpildvaras un Saeimas kopīgā atbildība.
Koalīcijā pastāv uzskats, ka Vienotības aktivitātes saistītas ar ne pārāk glaimojošo vietu politisko partiju reitingu topā. Saskaņā ar socioloģiskajiem pētījumiem Vienotība joprojām ir viszemāk vērtētā koalīcijas partija, par spīti tam, ka vēl pavasarī tā noteica sev mērķi – līdz gada beigām sasniegt 10 % vēlētāju atbalstu. Gan Latvijas faktu, gan SKDS veiktie pētījumi liecina, ka līdz šai atzīmei Vienotībai vēl tāls ceļš ejams. Tikmēr premjera un finanšu ministres pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība, atpaliekot no ilggadējās reitingu līderes Saskaņas, var justies stabili.
Jānis Lasmanis
Saeimas kanceleja
