Deputāti jau uzglūn aizsardzības budžetam
No idejas par fantastiskām summām barikāžu dalībnieku pensiju piemaksām deputāti ir atteikušies, taču tagad iebraukuši citā grāvī – priekšvēlēšanu dāsnuma uzplūdus viņi grib apmaksāt no jau tā nīkuļojošā Latvijas aizsardzības budžeta.
Iepriekšējā desmitgadē valsts ir bruņojusies vismuļķīgākajos veidos – būvējot sporta halles, uzstādot pieminekļus, sponsorējot ātrumlaivu sacīkstes un zirgu izjādes, gadiem ilgi pētot pupuķus un viršus, šiem nolūkiem iztērējot neskaitāmus miljonus. Tas viss notika atkarībā no konkrētā ministra un pārstāvētās partijas vājībām. Zem aizsardzības budžeta centās pabāzt visus iespējamos tēriņus, kam ar aizsardzību nav nekādas saistības.
Atpakaļ pie veciem niķiem
Pērn Aizsardzības ministrija paziņoja, ka šāda saimniekošana tiek pārtraukta, jo nu jau pat stratēģiskais partneris ASV un NATO virspavēlniecība sākuši aizrādīt, ka Latvija nepilda savu apņemšanos. Divi procenti no valsts iekšzemes kopprodukta ir dalības cena aliansē, turklāt šī nauda patiešām jāiegulda armijas, nevis jebkā cita stiprināšanā, izlaižot caur aizsardzības budžetu. Šovasar pēc ilgstošas blēdīšanās un izvairīšanās Saeima beidzot akceptēja grafiku, kādā šis cipars sasniedzams līdz 2020. gadam. Ukraina bija labs iemesls atcerēties, ka Latvijas karavīri un zemessargi joprojām izmanto citu valstu norakstītus krāmus, humāno palīdzību un vairākums mūsu aizsardzības spēju, cilvēkus ieskaitot, atrodams tikai uz papīra. Taču vēlēšanu tuvums deputātiem licis atgriezties pie vecajiem niķiem. Vienotības deputāts Romualds Ražuks iesniegšanai Saeimā vakar bija sagatavojis likumprojektu par pensiju piemaksām barikāžu dalībniekiem, kas aizsardzības budžetam uzliktu astoņu miljonu eiro lielu papildu slogu gadā. Turklāt šī nauda būtu jāmaksā arī tad, ja iekšzemes kopprodukts kaut kādu apstākļu dēļ kristos. Šādā situācijā Latvijas aizsardzībai naudas būtu mazāk, un tā vienalga tiktu tērēta ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nesaistītam mērķim.
Individuāla vēlēšanu kampaņa
Tā deputāta R. Ražuka iniciatīvu skaidro kolēģi Saeimas kuluāros. Jāatgādina, no mirstošās Reformu partijas viņš pieslējās valdošajai Vienotībai, taču Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstos partija R. Ražukam atvēlējusi vien 14. starta numuru. Ierosinājums visiem barikāžu dalībniekiem piešķirt pensiju piemaksu triju minimālo algu apmērā patiešām lika pievērst uzmanību deputāta aktivitātēm. Šobrīd gan runa ir vairs tikai par 70 eiro piemaksu. Visiem Latvijas iedzīvotājiem, kam piešķirtas barikāžu dalībnieku zīmes un kuri attiecīgi sasnieguši pensijas vecumu. Tikai – kāpēc no aizsardzības budžeta? Pats deputāts NRA.lv skaidro, ka, pirmkārt, naudu sāktu izmaksāt no 2016. gada 1. janvāra, kad aizsardzības budžets atbilstoši apstiprinātajam grafikam jau būs palielināts. Otrkārt, esot precedents. Vēl dzīvi palikušajiem nacionālajiem partizāniem – kopumā ap 500 cilvēku – ministrija jau maksā no sava budžeta. Ap pusmiljonu gadā. Varēs piemaksāt arī vēl aptuveni 8000 barikāžu dalībnieku. Tikmēr Aizsardzības ministrija kategoriski iebilst, ka nevarēšot vis – aizsardzības budžets ir domāts aizsardzības jautājumu risināšanai.
Dala nenošautā lāča ādu
Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins skaidro, ka barikāžu dalībniekus nevar pielīdzināt nacionālajiem partizāniem. Par vecajiem karavīriem viss ir skaidrs – kurš ko un kur darījis, par ko lēģerī sēdējis, par ko pateicību pelnījis. Arī vairāk viņu nepaliek. Savukārt barikādēs kopā sanāca vai visa Latvija: «Un mēs katrs varam pateikt, ka esam tur bijuši.» Bet vai tāpēc katram pienākas speciāla piemaksa?
Deputāta R. Ražuka likumprojektu ar parakstu atbalstījuši vēl četri citām partijām piederoši un nepiederoši parlamentārieši. Gunārs Rusiņš, Aija Barča, Juris Vectirāns un Dāvis Stalts. Pēdējais parakstīt parakstījis, bet ideju šim nolūkam lietot aizsardzības budžetu pats apstrīd. Saka, lai koalīcija pati sameklē, kur citur ņemt naudu. Vakar vakarā koalīcijā šis jautājums arī pārcilāts. Vismaz pirms sēdes partijas vēl gribēja sagaidīt atbildīgo ministriju atzinumus. Nacionālās apvienības preses sekretāre Laila Ozoliņa skaidro, ka joprojām pastāv šaubas gan par to, kā noteikt, kurš ir un kurš nav nopelniem bagāts barikāžu dalībnieks, gan arī par aizsardzības budžeta tērēšanu pensijām: «Visu laiku runājam par to, cik aizsardzības nozarei grūti iet, un te pēkšņi mēs tai vēl desmit miljonus paņemsim nost.» Arī Finanšu ministrijai būtu savs vārds sakāms par valsts budžeta iespējām. Citastarp, Aizsardzības ministrija tikai vakar no NRA uzzināja, ka kāds jau ir sācis dalīt tās vēl nenošautā lāča ādu – joprojām nesaņemtos 2% no IKP.
