Deputāti interesējas par Ventspils naftas nākotni
NRA.lv aptaujātie Saeimas deputāti interesējas par iespējam iegūt detalizētu informāciju par darījumu ar 43,25% akciju sabiedrības Ventspils naftas (VN) akciju un uzņēmuma vadības nākotnes plāniem.
Kā izriet no informācijas Rīgas biržas mājaslapā, Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) pagājušo ceturtdien ieguvusi vairāk nekā 90% VN akciju. Tas nozīmē, ka Euromin būs jāizsaka obligātās akciju atpirkšanas piedāvājums, kura rezultātā droši vien visas akcijas nonāks šīs starptautiskās kompānijas īpašumā un VN aizies no biržas. Vienas akcijas cena esot bijusi 1,77 eiro, un tas nozīmē, ka par akciju paketi samaksāti 79,98 miljoni eiro.
Pamats bažām
Latvijas mērogiem VN ir milzīgs uzņēmums ar milzīgu finanšu apgrozījumu. Dažkārt šādu naudas plūsmu pārvaldītājiem rodas izaicinājums finansiāli atbalstīt tos vai citus politiskos spēkus.
Loģisks jautājums: kādēļ Krievijai novirzīt kravas Ventspils virzienā, ja no tā Krievijas atbildīgās amatpersonas un valsts negūst labumu? Politisko labumu Krievija var gūt, ļaujot nopelnīt tādai kompānijai, kuras vadība apņemas atbalstīt Krievijas oficiālajai varai simpatizējošos politiķus vai tos, kuri oponē rietumvalstu politikas kursam.
Ieguvusi visas VN akcijas, Euromin tās vienkārši var pārdot tālāk Krievijas kompānijai, līdzīgi kā savulaik tika pārdotas Mažeiķu naftas akcijas – cita starpā, tieši par šādu scenāriju tiek baumots biznesa aprindās.
Aicina nezaudēt modrību
Saistībā ar VN akciju nonākšanu praktiski vienās rokās Neatkarīgā vaicāja Saeimas deputātiem, vai viņi interesējās par akciju pārdošanas darījuma detaļām un vai viņus neuztrauc, ka Latvijas mērogiem lielais uzņēmums nākotnē var finansēt tieši tos Latvijas politiķus, kuri atbalstīs Krievijas varas ideoloģiju.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidroja, ka vēl nevarot skaidri pateikt, vai saistībā ar VN akciju nonākšanu vienās rokās ir pamats satraukumam, taču šī uzņēmuma «finanšu plūsmām būtu jāseko līdzi, bet tas jau ir drošības iestāžu uzdevums, pirmkārt – Satversmes aizsardzības biroja uzdevums. Šis jautājums, iespējams, būtu skatāms arī Nacionālās drošības komisijā, bet, protams, es labprāt iepazītos ar informāciju, kura saistīta ar Ventspils naftu un iespējamo politikas finansēšanu».
Partijas No sirds Latvijai Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas (NDK) sekretārs Ringolds Balodis norādīja: «Ja informācija, ko jūs stāstāt, atbilst patiesībai, tādā gadījumā šim jautājumam jābūt aplūkotam no drošības aspekta un šis jautājums jāapspriež Nacionālās drošības komisijā un varbūt vēl kur citur. Ventspils naftas finanšu iespējas, līdzīgi kā Latvijas gāzei vai Lattelecom, ir ievērojamas, un tādēļ ir jādomā, ko darīt. Lai arī darījums ar Ventspils naftas akcijām ir privāts darījums, mums tomēr šajā konkrētajā gadījumā jāraugās, kā no valsts drošības viedokļa situācija izvērtīsies jau tuvākajā nākotnē. Jautājums par to, ko darīt, ir diskutējams.»
Pievērsīs uzmanību
Partijas Saskaņa Saeimas deputāts, NDK loceklis Valērijs Agešins norādīja, ka komisijas vārdā viņam jautājumus nav tiesības komentēt. Kā deputāts un valstsvīrs viņš teica: «Nevienam nav noslēpums, ka starp Ventspils biznesa aprindām jau ilgstoši notiek mežonīgi kari starp uzņēmējiem un politiķiem, kuri pārstāv dažādus grupējumus. Nevar izslēgt, ka mēs ar deputātu pieprasījumu un jautājumu palīdzību par notiekošo painteresēsimies valdībā.»
ZZS Saeimas deputāts, NDK loceklis Kārlis Seržants teica: «Vēl nesen akciju sabiedrība Pareks deva naudu visiem politiskajiem spēkiem bez izņēmuma, lai pēc tam varētu kaut ko paprasīt. Ja kādam naudas ir ļoti daudz, tad viņš var darīt tieši tāpat. To nekādā gadījumā nevar izslēgt.»
Pretējās domās bija Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāts, NDK loceklis Mārtiņš Bondars: «Visā pasaulē, ieskaitot Latviju, lielās korporācijas mēģina izvairīties no jebkādas iesaistīšanas politikā. Tiklīdz nāk gaismā korporācijas ziedojumi politikai, cieš pilnīgi visi. Korporācijas ļoti labi saprot, ka tas nav labākais veids, kā rīkoties, tāpēc man par to bažu nav. Darījumos ar politikas finansēšanu parasti iesaistās uzņēmēji no ēnu ekonomikas. Taču, tā kā Ventspils nafta ir viens no tranzīta industrijas mugurkauliem, būtu vērtīgi zināt visu par šo kompāniju un to, kā tās vadība saredz kompānijas darbību nākotnē – vai tā būs kompānija, kurai Latvija kļūs par izmaksu vai peļņas centru, kā arī daudzi citi jautājumi.».
Ritums Rozenbergs
