Deputāta amata savienošanas ierobežojumos saredz politiskus motīvus
Pēc asām diskusijām, Saeima ceturtdien, 9.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt ierobežojumu, kādā kārtībā Saeimas deputāts, Ministru prezidents un viņa biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs var savienot amatu ar citiem amatiem biedrībās un nodibinājumos.
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka minētās valsts amatpersonas amatu biedrībā vai nodibinājumā varēs ieņemt tikai ar noteikumu, ka par šo amatu nesaņem atalgojumu.
Šāds nosacījums nepieciešams, lai novērstu interešu konfliktu, jo biedrībai un nodibinājumam var būt arī saimnieciski vai citi mērķi, kas var ietekmēt valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Politiķe Juta Strīķe (JKP) uzsvēra, ka grozījumi likumā ir vēl viens solis uz to, lai mazinātu naudas ietekmi politikā. “Tātad likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu vairākām augstākām amatpersonām, tai skaitā arī Saeimas deputātam saņemt atalgojumu par darbu biedrībā vai nodibinājumā. Mēs skaidri apzināmies, ka līdzdarbošanās nevalstiskajā organizācijā parasti ir brīvprātīga. Parasti cilvēki tajā darbojas, lai sniegtu labumu sabiedrībai. Parasti šādas biedrības ar plašu biedru pārstāvniecību tās biedri finansiāli atbalsta tā, lai nauda tiktu veltīta kādam mērķim. Prakse liecina, ka biedrības finansējumu parasti iegūst no biedru naudām, ziedojumiem vai dalības projektos. Neparasti ir tas, ka tomēr atsevišķās biedrībās darbinieki tiek dāsni atalgoti,” uzskata Strīķe,
Tikmēr Jūlija Stepaņenko (S) uzsvēra, ka saredz šajā likumprojektā politisku motivāciju izrēķināties ar saviem konkurentiem. “Ja mēs runājam par to, ka šis likumprojekts kaut kādā mērā, kā uzskata tā iesniedzēji, uzlabos Saeimas prestižu, tad man ir tiešām ļoti lielas šaubas. Jo Saeimas prestižu nevar uzlabot tāda sīkmanīga vēlme iegriezt opozīcijas deputātiem, kamēr vēl tu esi pie varas. [..] Tas nozīmē, ka iesniedzēji, izmantojot savu stāvokli, grib atriebties par kaut ko Valaiņa kungam, Latvijas Pašvaldību savienībai un varbūt kādam citam, ” izteicās Stepaņenko (S).
Savukārt Saeimas deputāts Aldis Gobzems uzsvēra, ka ierobežot Saeimas deputātu iespējas darboties profesionālās dažādās biedrībās un organizācijās un par savu darbu saņemt samaksu, ir absurds pēc būtības. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šis likumprojekts pēc būtības nerisina problēmu.
“Pirms manis tribīnē kāpa Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš saka, ka šādā veidā tiks ierobežotas šīs visādas nelegālās lietas. Es nosaukšu piemēru. SIA “Suņu būda”, kuras īpašnieks ir Artuss Kaimiņš, kas ir saņēmusi līdzekļus no ar Meroni saistītas kompānijas Airtech. Tas ir atļauts, un būs atļauts arī turpmāk. Ko es gribu pateikt? Šāds ierobežojums nekādā veidā neliedz Saeimas deputātiem vai citām valsts amatpersonām ieņemt, piemēram, amatus, būt īpašniekiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībās. Un tādā veidā uztaisīt, piemēram, mazo nodokļu maksātāju SIA “Suņu būda” un saņemt no Meroni naudu. Tas likumā ir atļauts, un šie grozījumi to neaizliegs arī turpmāk,” pauda Gobzems.
Lai grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” stātos spēkā, likumprojekts Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Foto: Saeimas kanceleja
