“Delna” Augstākajai tiesai dievojusies, ka nav politiska organizācija
Zaudēto prāvu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu Kurzemes apgabaltiesā Delna pārsūdzējusi Augstākajai tiesai, pamatojoties uz absurdiem un patiesībai neatbilstošiem argumentiem, secina NRA.lv, izanalizējot Delnas kasācijas sūdzību.
Gala rezultātā Delna tiesvedībā pret A. Lembergu cieta kaunpilnu sagrāvi: Augstākās tiesas Rīcības sēde šā gada 30. maijā pieņēma lēmumu atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu par Delnas sūdzību. Tādējādi spēkā stājies Kurzemes apgabaltiesas šā gada 5. marta spriedums, saskaņā ar kuru Delnas prasība pret A. Lembergu pilnībā noraidīta un Delnai A. Lembergam jāsamaksā ar lietas vešanu saistītie izdevumi: par advokāta palīdzību – 1210 eiro, par labu valstij – 2,09 eiro par lietas vešanu. A. Lembergu šajā tiesvedībā pārstāvēja zvērinātu advokātu biroja Kuzmane, Šūmanis, Bokta advokāte Gunta Kuzmane, bet Delnu – zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts Andris Tauriņš, kurš pats savulaik ir bijis Delnas padomes loceklis.
Delnu nedrīkstot kritizēt
Delna kasācijas sūdzībā mēģinājusi tiesai iestāstīt, ka tai kā sabiedriskā labuma organizācijai nav nekāda sakara ar politiku, tādēļ pret šādu organizāciju nedrīkst vērsties ar tādu kritikas apjomu, kā to darījis A. Lembergs.
Kā zināms, Delnas dibinātāju un biedru rindās ir vairāki esošie un bijušie politiķi (Lolita Čigāne, Evija Goluba, Rasma Kārkliņa, Atis Lejiņš, Valdis Liepiņš, Vita Anda Tērauda, Pēteris Viņķelis, Jāna Jēruma-Grīnberga, Kristaps Petermanis, Māris Slokenbergs). Delna ir bieži īstenojusi politiskus projektus, kuros zem pētījumu vai aptauju rezultātu publiskošanas izkārtnes netieši aģitējusi atbalstīt tos vai citus politiskos grupējumus. Savukārt apstrīdot Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, Delna savā kasācijas sūdzībā raksta: «Tiesa ir nepamatoti secinājusi, ka konkrētā lietā Prasītājam [t.i., Delnai] nav tiesības prasīt reputācijas aizsardzību saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu, jo prasītājam kā sabiedriskā labuma organizācijai ir jāpacieš augstāks kritikas līmenis. Papildus tam Tiesa neņēma vērā Prasītāja argumentu, ka sabiedriskā labuma organizācijas nenodarbojas ar politiku un tādējādi uz to nav attiecināms augstāks tolerances līmenis attiecībā uz reputācijas aizskārumiem.» Kā tālāk secina Delna, ja tiesa būtu ņēmusi vērā Delnas argumentus, tā savādāk raudzītos uz Civillikuma 1635. pantu un «nonāktu pie secinājuma, ka Atbildētāja [t.i., A. Lemberga] paustie izteikumi ir nesamērīgi aizskaroši».
Nulles un kazas
Dokumentā Delna sevišķas dusmas paudusi tāpēc, ka arī Kurzemes apgabaltiesa A. Lemberga izteikumā «Viņi (Delna) ir nulles» nav saskatījusi neko aizskarošu, nepatiesu vai ko citu, kas būtu pretrunā Civillikumam. Delna savu sašutumu paudusi šādi: «Tiesa nav ņēmusi vērā un Spriedumā nav analizējusi Prasītāja argumentu, ka viedoklim nav jāsastāv no rupjiem vai vulgāriem vārdiem, lai tas tiktu atzīts par pārmērīgi aizskarošu. Turklāt Tiesa nav paskaidrojusi, ko tā saprot ar «rupjš vārds» un «rupjā veidā».»
Delna Augstākajai tiesai skaidrojusi, ka, ņemot vērā tās nodarbošanos (kādā tieši, netiek precizēts, bet ne politikā), jebkuri izteikumi saistībā ar intelekta vai prasmju trūkumu var būt aizskaroši: «Apelācijas sūdzībā Prasītājs norādīja, ka saskaņā ar tiesību doktrīnu ir jāņem vērā īpatnības saistībā ar Prasītāja nodarbošanos, ka par aizskarošiem ir atzīstami vārdi, ja tie piedēvē kvalifikācijas, zināšanu, prasmju, spēju vai produktivitātes trūkumu.»
No Delnas kasācijas sūdzības loģikas izriet, ka nosaukt Delnu par nullēm ir tas pats, kas nosaukt sievieti par kazu, ar nosacījumu, ja tas teikts ar Delnai vien saprotamu nievājošu mīmiku, intonāciju vai žestiem: «…konkrētajā situācijā vārds «nulle» ir nepamatots un pārmērīgi aizskarošs, jo preses konferences temats ir saistīts ar Prasītāja nodarbošanos. Vērtējot Atbildētāja izteikuma kontekstu, žestus, mīmiku un intonāciju, var izdarīt pārliecinošu secinājumu, ka šis izteikums līdzās pārējiem bija klaji nievājošs un pazemojošs. Prasītājs norāda, ka tiesu praksē ir arī citi gadījumi, kad ikdienišķs vārds, kurš pats par sevi nav rupjš, konkrētā kontekstā ir rupjš un nesamērīgi aizskarošs, piemēram, sievietes nosaukšana par kazu.»
Bailes par reputāciju
No kasācijas sūdzības izriet, ka nejēdzīgo tiesvedību pret A. Lembergu Delna uzsākusi bailēs no jau tā izļurkātās reputācijas sagraušanas un par organizācijas turpmāko likteni. Delna pārmet tiesai, ka tā argumentus par reputācijas graušanu nav ņēmusi vērā: «Atbildētāja izteikumi var radīt sabiedrībā nepamatotu iespaidu, ka Prasītājs pārstāv šauru personu loku vai kādu konkrētu politisko partiju, vai pat ārvalsts specdienestu. Šādu uzskatu rezultātā sabiedrības uzticība zudīs un līdz ar to arī tās iesaiste Prasītāja mērķa sasniegšanā. Bez sabiedrības uzticības Prasītāja eksistence būs apdraudēta. Ievērojot minēto, ir pamatoti secināt, ka Atbildētāja izplatītās nepatiesās ziņas ir konkrēti mērķētas uz sabiedrības viedokli par Prasītāju, kā rezultātā tiek aizskarta Prasītāja reputācija.»
Vizuālais cēlonis
No Augstākajai tiesai adresētā Delnas dokumenta izriet, ka zaudējumos pirmajās divās instancēs vainojama Ventspils tiesa, kura pienācīgā veidā neesot pārbaudījusi «vissvarīgāko» Delnas pierādījumu A. Lemberga pārkāpumiem, proti, A. Lemberga preses konferenču videomateriālus. Delna vēlējusies, lai A. Lemberga preses konferenču videoieraksti tiek demonstrēti tiesas zālē. Savukārt tiesa abās instancēs uzskatīja, ka videoierakstus nav jēgas skatīties, jo tie ir pieejami internetā un tos var jebkurš jebkurā laikā skatīties un vērtēt. Pēc Delnas domām, demonstrējot videomateriālus tiesas zālē, tiktu atmaskota A. Lemberga radītā Delnu aizvainojošā ķermeņa valoda un intonācija. «Konkrētajā lietā videomateriālus varētu uzskatīt par vissvarīgākajiem pierādījumiem, jo tie satur visus Atbildētāja strīda izteikumus. Videomateriālos atklājas ne tikai Atbildētāja izteikumu saturs, bet arī atbildētāja balss intonācija un ķermeņa valoda, bez kā nav iespējams vispusīgi izvērtēt Atbildētāja izteikumus un to kontekstu kopējā saturā. Turklāt videoierakstu nevar izvērtēt tikai pēc runātā teksta atšifrējuma, teiktais saturs ir jāuztver arī audiāli un vizuāli – formā, kā tas tika pausts un uztverts,» kasācijas sūdzībā raksta Delna.
2017. gadā Delna iesniedza prasību Ventspils tiesā pret A. Lembergu par viņa izteikumiem 2016. gada 2. un 30. novembra preses konferencē. 2017. gada 7. decembrī Ventspils tiesa prasību pilnībā noraidīja, savukārt Kurzemes apgabaltiesa pārsūdzēto Delnas prasību noraidīja 2018. gada 5. martā.
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats/ NRA.lv
Foto: F64
