Daudzi uzņēmumi jau uztur reālu divvalodību
Daudzi Latvijas uzņēmumi jau patlaban uztur reālu divvalodību, trešdien raksta «Latvijas Avīze».
Laikraksts jautā: kāpēc, piemēram, kokapstrādes operatoram būtu jāzina krievu valoda, ja viņa priekšnieks prot izteikt darba uzdevumus latviešu valodā? Kokmateriāli un apstrādes tehnika nav klienti, kas jāuzrunā viņiem tīkamā valodā, lai labāk veiktos bizness.
Teorētiski vajadzētu pietikt ar dzimto valodu. Tomēr šāda loģika Latvijā lielākoties tomēr nestrādā, raksta Apollo.lv.
Laikrakstam to apliecina gan darba ņēmēji, gan darba devēji, personāla atlases firmas un karjeras konsultanti. Darba devēju un ņēmēju prātos nereti iesakņojusies apziņa: darba ņēmējam prasīt krievu valodas zināšanas ir pašsaprotami.
Laikraksts norāda, ka uzņēmēju domāšanu un rīcību varētu mainīt Nacionālās apvienības Saeimā atkārtoti iesniegtie Darba likuma grozījumi ar aizliegumu darbiniekus lingvistiski diskriminēt, 11.Saeima nolēma turpināt darbu pie likumprojekta, kas paredz, ka darba sludinājumā būtu aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba vai amata pienākumu veikšanai.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neaizstāv viedokli, ka apkopējām, sētniekiem un citiem mazkvalificētiem darbiniekiem būtu jāpārvalda svešvalodas. «Tas tiešām būtu nepieņemami,» saka LDDK darba tiesību eksperte Druvita Irbe.
Lielākās uzņēmēju bažas esot par papildu administratīvo slogu, jo grozījumi veicināšot «darba strīdu izskatīšanas pieaugumu Valsts darba inspekcijā un tiesās, kas uzņēmējiem radīs papildu izmaksas. Ja Darba likumā grib noteikt papildu ierobežojumus un jautājumus, par kuriem darbiniekiem ir iespējams iesniegt prasību tiesā, tad vienlaikus ir jāparedz arī ātra šādu strīdu izskatīšanas kārtība, jāveido darba šķīrējtiesas,» skaidro speciāliste.
Uzņēmēju pusē ir arī Labklājības ministrijas Darba departamenta darba attiecību un darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Ineta Vjakse, norādot, ka pastāv risks, ka pie pārlieku strikta regulējuma uzņēmumi centīsies to apiet vai atstās Latvijas tirgu.
Labklājības ministrijas rīcībā arī nav neesot informācijas par reāliem lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem.
Krievu valoda tiek prasīta arī no darbiniekiem, kuriem ir jāsazinās ar biznesa partneriem, teiksim, Kazahstānā. Vēl krievu valodas zināšanas kā vēlamas ir tehniskajiem cilvēkiem, kas Latvijā esot pārsvarā krievvalodīgie, tāpēc valodas prasme atvieglotu komunikāciju ar kolēģiem.
Edgars, kurš privātā uzņēmumā Rīgas reģionā meklē kokapstrādes operatoru, atzīst, ka krievu valoda noteikti jāzina, «lai komunicētu ar kolēģiem».
