Daudzas katlumājas nāksies pārbūvēt
Eiropas Parlaments aplaimojis kopienas uzņēmējus un apbēdinājis patērētājus ar jaunu direktīvu, kas liek būtiski mainīt apkures katlumāju konstrukciju. Izmešu ierobežojumi vidējās jaudas iekārtām kļūs ievērojami stingrāki, nāksies uzstādīt tehnoloģiski sarežģītas dūmgāzu kondensācijas vai filtru sistēmas. Protams, maksās par tām gala lietotājs.
Latvijas valdības uzdevums tagad ir panākt, lai jauno normu ieviešana notiktu iespējami lēni, uzmanīgi un neizraisītu apkures tarifu kāpumu.
Jaunā direktīva skar iekārtas ar jaudu no viena līdz 50 megavatiem. Tātad runa nav gluži par parastu krāsni vai centrālapkures katlu privātmājā, bet prāvākām iekārtām, kuru Latvijas laukos arī netrūkst. Piecas, sešas daudzdzīvokļu mājas, bērnudārzs, skola un pagastmāja – tas ir standarta komplekts nelielā Latvijas miestā. Tā nodrošināšanai ar siltumu pilnībā pietiekams apkures katls ar viena megavata jaudu. Drošībai un aukstākai ziemai nekaitē arī otrs tāds pats.
Lai iekļautos jaunajos izmešu normatīvos, mainīt apkures katlus neviens neliks. Problēma nav pašā katlā, bet gan dūmu strūklā, kas veļas no katlumājas skursteņa un satur sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdu un kvēpus. Jaunā direktīva paģēr samazināt kaitīgo izmešu daudzumu 13 reižu. Tā NRA.lv sarēķinājis uzņēmuma Komforts tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Jakovels. Viņaprāt, gan nevis jaunās normas ir bargas, bet vecās bijušas pārmēru mīkstas. Kompānija projektējusi un būvējusi apkures sistēmas daudzām pašvaldībām un uzņēmumiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Tagad Komfortam un arī citiem apkures tehnikas ražotājiem būs nodrošināts darbs, komplektējot jaunas un uzlabojot vecās iekārtas. «Mēs šajā gadījumā esam uzvarētāji,» atzīst uzņēmuma pārstāvis.
Lietderīgākais veids, kā samazināt izmešu daudzumu, ir uzstādīt dūmgāzu kondensatoru. Tas sadegšanas procesā nodrošina vēl vienu ciklu, kurā tiek atgūts siltums un attīrītas izplūdes gāzes. Viena megavata katlam kondensators var izmaksāt 120 000 eiro, taču iekārta diezgan ātri atmaksājoties, pateicoties papildus saražotajam siltumam. Uzlikt filtrus maksā uz pusi lētāk, taču tie nekādu labumu, atskaitot normatīviem atbilstošus dūmus, nedod. Turklāt tie regulāri jāapkopj.
Pēdējos gados katlumājas projektētas, jau rēķinoties, ka tajās kaut kad nāksies iebūvēt vēl vienu prāva izmēra kasti. Savukārt vecajās ar uzstādīšanu varētu būt problēmas vietas trūkuma dēļ.
Katlumāju apsaimniekotājiem gan ir atvēlēts laiks pārdomām, bet katlumājām – novecošanai. Eiropas Parlaments lēmis, ka attiecībā uz jaunām iekārtām prasības stāsies spēkā 2018. gadā. Savukārt esošajām iekārtām, kuru siltumjauda ir viens līdz pieci megavati, atbilstība direktīvā noteiktajām robežvērtībām jānodrošina ar 2030. gadu. Lielākām par pieciem megavatiem – no 2025. gada.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Valdis Vītoliņš stāsta, ka darbs pie direktīvas ieviešanas nacionālā līmenī tagad tikai sāksies. Skaidrs, ka zem jaunajiem kritērijiem pakrīt daudzi siltumuzņēmumi. Dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģijas maksā dārgi, un, jo mazāks apkures katls, jo dārgāk. «Tas var atsaukties uz tarifiem,» atzīst eksperts. Šādā situācijā mazāki apkures uzņēmumi, iespējams, zaudēšot konkurences cīņā lielākiem.
Imants Vīksne
