Dancis ap rīdzinieku personas datiem
Vai Datu valsts inspekcija (DVI) nesaprot vai negrib saprast, par ko savulaik rakstīju iesniegumu? Jāteic, ka lasot DVI atbildi, kas tapusi šogad, 13. aprīlī, vispirms apmulsu, tad nodomāju, ka laikam es dzīvoju vienā, bet DVI – pavisam citā valstī ar pavisam citu tiesisko regulējumu. Jau vairāk kā pirms gada, janvārī, vērsos tiesībsargājošajās iestādēs ar jautājumu, vai Rīdzinieka kartes datu apstrāde RP SIA „Rīgas Satiksme” notiek likuma ietvaros un kā notiek šo datu aizsardzība? Vai šos datus nevar izmantot arī citiem mērķiem tie, kuri tos izmantot nedrīkst?
„Rīgas Satiksme” ir pašvaldības uzņēmums, savukārt Rīgas Domei ir ievēlētu partiju vadība, bet tas nozīmē, ka rīdziniekus faktiski var izsekot, ja ir nepietiekama datu aizsardzība un kāds to grib izmantot, piemēram, politiskos nolūkos. Mani iesniegumi no Ģenerālprokuratūras tika pārsūtīti DVI un savukārt inspekcija solīja visu noskaidrot. Pārbaude šajā jautājumā uzsākta jau vairāk kā pirms 1,5 gada. Pagājušā gada jūlijā vēlreiz rakstīju par šo jautājumu DVI, lai informētu, ka Valsts kontrole (VK) ir veikusi “Rīgas Satiksmē” operatīvo revīziju par sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifiem un, ka VK ziņojums ir publicēts tās mājas lapā. Ziņojumā ir norādīts, ka Latvijas iedzīvotāji, deklarējoties Rīgā, „Rīgas Satiksmei” sniedz savus personas datus to nesamērīgai apstrādei. Iesniegumā arī atgādināju, ka Rīdzinieka kartes patiešām dod iespēju izsekot, kā cilvēki pārvietojas, jo pēc negadījuma pagājušā gada maijā A.Čaka ielā, kad trolejbuss notrieca māti ar bērnu, “Rīgas Satiksme” publiski norādīja, ka, lai pilnībā noskaidrotu negadījuma apstākļus, tiks izsaukti arī avārijas brīdī trolejbusā bijušie reģistrētie e-talonu īpašnieki. Šajā otrajā iesniegumā DVI rakstīju, ka likumā paredzētajos gadījumos attiecīgās iestādes šos datus var izmantot, pret to nekas nav iebilstams, bet šis negadījums pierāda, ka datus tiešām var izmantot, lai izsekotu, kā cilvēki pārvietojas. Tāpēc vēlreiz jautāju, vai šo datu aizsardzība ir pietiekama, vai tiem nevar piekļūt arī tie, kam likums to neatļauj?
Aprīlī saņemtā DVI e-vēstule nesniedz atbildi ne uz vienu manu jautājumu. Inspekcijas atbildē bija rakstīts: „Pārbaude bija saistīta ar personas datu izmantošanas mērķi un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkta prasību ievērošanu. Ievērojot pārbaudes ietvaros saņemto informāciju, Datu valsts inspekcija pārbaudi pabeidza.” Un tālāk jau pavisam nesaprotami: „Datu valsts inspekcija sniegs Jums informāciju par pārbaudes rezultātiem, kad tie būs pieejami.” Ko tas nozīmē, vai pārbaudes rezultāti man nebūs pieejami? Kāpēc? Vai tad rīdziniekiem nav tiesību zināt DVI pārbaudes rezultātus, vai viņu personas dati tiek aizsargāti? Vai arī DVI gribēja informēt, ka pārbaužu rezultāti inspekcijai vēl nav pieejami? Absurds.
Varbūt šāda atrakstīšanās nozīmē, ka inspekcija vienkārši nespēj noskaidrot, vai rīdzinieku dati tiek pienācīgi aizsargāti? Iespējams, tai trūkst instrumentu, kā ietekmēt „Saskaņas” kontrolē esošo pašvaldības uzņēmumu. Šāds pieņēmums izskaidrotu faktu, kāpēc inspekcija pusotru gadu nesniedz sabiedrībai informāciju par pārbaudes laikā atklāto. Telefoniski atrunājas ar to, ka neesot preses sekretāra, bet elektroniski atbild tikai pēc trešā atgādinājuma un pēc vairāk nekā kā mēneša. Iespējams, “Rīgas Satiksmes” un Rīgas Domes pretestība ir tik liela, ka neļauj inspekcijai operatīvi veikt pārbaudi, vai rīdzinieku dati tiek aizsargāti. Acīmredzot atkal ir jāsecina, ka politika un likums ir divos dažādos svaru kausos.
Jautājums par to, vai rīdzinieki var cerēt uz “Rīgas Satiksmes” atbildību, sniedzot savus personas datus to nesamērīgai apstrādei un vai šie dati tiek aizsargāti – joprojām paliek atklāts.
