Cilvēki sāk interesēties par pensiju, sasniedzot 60 gadu vecumu
Latvijas iedzīvotāji kūtri seko pensiju otrā līmeņa uzkrājumam, un atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas daudz sliktāk pārzina to, kādu vispār pensiju otrā līmeņa plānu izvēlējušies. Latvijā šāda informācija ir 40 procentiem cilvēku, savukārt Lietuvā – 70 procentiem, bet Igaunijā – 73. Kaimiņvalstīs datus par pensiju otro līmeni var aplūkot savā internetbankā, turpretim Latvijā tikai un vienīgi valsts vietnē latvija.lv.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 55 gadiem jeb 95 procenti nezina, cik mēnesi tiek maksāts viņu pensiju otrajā līmenī, un tikpat liels ļaužu īpatsvars arī nezina, cik liels ir viņu pensiju otrā līmeņa uzkrājums, secināts SEB bankas aptaujā Baltijas valstīs. Nepietiekama informācija par pensijas kapitāla veidošanos, neuzticēšanās sistēmai un iespējai nākotnē saņemt uzkrāto pensijas kapitālu, kā arī nepietiekams ienākumu līmenis, lai veidotu privātus uzkrājumus – ir iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm, raksta NRA.lv.
Eksperti secina: izveidojusies situācija, ka informācijas nepieejamība rada nezināšanu, savukārt nezināšana rada neizpratni par pensiju otrā līmeņa kapitāla nozīmīgumu. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto strādājošo netic, ka saņems visu tiem pienākošos pensiju apjomu, kas veidojas no šodienas nodokļu maksājumiem un pensiju otrā līmeņa iemaksām. «Lai gan 2016. gadā līdz 35 procentiem pieauga to iedzīvotāju daļa, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, kā arī mazliet palielinājās kopējā iedzīvotāju pārliecība par nākotni, tomēr zināšanas par pensiju sistēmu kopumā un uzticēšanās tai paliek ļoti zemā līmenī,» norāda SEB Dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu vadītāja Kristīne Lomanovska. Dati par strādājošajiem Latvijā, kuri zina gan to, kādu pensiju otrā līmeņa plānu izvēlējušies, gan to, kāds tajā ir uzkrājums, liecina, ka zinošo un informēto cilvēku skaits ir daudz mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Bankas eksperti uzskata, ka viens no iemesliem ir nepārskatāma informācija par pensiju otro līmeni – šādus datus var uzzināt tikai vietnē latvija.lv vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (kādreiz, starp citu, iedzīvotājiem tika sūtītas arī vēstules ar informāciju par pensiju otro līmeni).
«Lielākā daļa strādājošo neuztver pensiju otrā līmeņa uzkrājumu kā personīgo kapitālu, jo viņiem nav viegli pieejama informācija par to, kas notiek ar viņu iemaksām. Pašlaik Latvijā nav iespējams sekot līdzi savam otrā līmeņa uzkrājumam internetbankā, lai arī iedzīvotāji to vēlētos,» secina K. Lomanovska. Tā rezultātā mazāk nekā trešdaļa iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka šis uzkrājums palielinās viņu nākotnes pensiju. Savukārt Lietuvā un Igaunijā, kur dati par pensiju uzkrājumiem ir pieejamāki un ir apskatāmi arī internetbankā, uzticība ir augstāka: attiecīgi 45 un 58 procenti uzskata, ka pensiju otrā līmeņa uzkrājums palielinās viņa pensijas kapitālu. Nozīmīgs faktors ir arī tas, ka Lietuvā un Igaunijā pensiju otrajā līmenī uzkrāto var mantot. Bankās, runājot par otro pensiju līmeni, cilvēki ļoti bieži vaicājot, vai var apskatīt datus internetbankā, kas tiek lietota regulāri.
«Var dažādi vērtēt latvija.lv, bet es domāju, ka tas ir pieraduma jautājums,» saka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadītāja Inese Šmitiņa. Pašlaik valstiskā līmenī ir nostāja, ka visi valsts pakalpojumi tīmeklī atrodami tikai latvija.lv. Savukārt par cilvēku uzticēšanos pensiju otrajam līmenim I. Šmitiņa atzīst: «Tas jāskatās kopā ar pirmo pensiju līmeni, un cilvēku uzvedības modelis noteic to, ka cilvēki sāk interesēties par pensiju, sasniedzot 60 gadu vecumu. Svarīgi par pensiju runāt, uzsākot darba attiecības. Diemžēl Latvijā saruna par pensijām vienmēr koncentrējas tikai uz pašreizējiem pensiju saņēmējiem.» I. Šmitiņa arī uzskata, ka cilvēkiem nav motivācijas iegūt informāciju par pensijām.
Kopumā, analizējot aptaujas rezultātus, tika izrēķināta Baltijas iedzīvotāju gatavība pensijai. Latvijā gatavības indekss ir viszemākais starp Baltijas valstīm un veido tikai 3,4 punktus no 10. Lietuvā rādītājs ir mazliet augstāks – 3,5 punkti, bet Igaunijā indekss ir visaugstākais – 3,8 punkti.
Inga Paparde
Foto:Whitesession/https://pixabay.com/en/users/whitesession-4645995/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
