Ceļu remonti uzņem apgriezienus
Šovasar nav tādu valsts nozīmes ceļu, uz kuriem netiktu veikti lielāki vai mazāki remontdarbi. Būvnieki atklāj, ka vienīgais traucēklis ir mainīgie laikapstākļi, taču arī pagājušās nedēļas lietugāzes grafikus nav kavējušas.
Uz Rīgas–Liepājas šosejas ik pa pāris kilometriem uzstādīti luksofori, lai gan dažviet jau abās ceļa joslās uzklāts asfalts, pa ko varētu braukt, raksta NRA.lv. «Nesaprotu, kāpēc satiksmes plūsmas plānotāji neļauj šoferiem braukt pa abām joslām. Tas ir tikai liels laika kavēklis,» ir neapmierināts autovadītājs Ilmārs. Savukārt ceļu darbos iesaistītais Rodžers norāda: «Ja neņem vērā satiksmes intensitāti, tad vienīgais traucēklis ir laikapstākļi.»
Arī viņš ir ievērojis, ka šoferi pukojas par biežajiem luksoforiem un ātruma ierobežojumiem, taču tas ir jautājums par braukšanas kultūru. VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže stāsta pēc pagājušās nedēļas lietusgāzēm, kas izskaloja ceļu pie Saldus, radušos jociņu: «Lietuvā saka, ka tur trīs miljoni iedzīvotāju ir basketbola treneri, Latvijā – miljons no diviem ir ceļu būves inženieri.»
Ar to viņš domā ekspertus, kuri dod norādījumus par ceļu remontēšanu. «Uz Liepājas šosejas Saldus apvedceļā intensitāte ir vidēji 6000 mašīnu dienā. Caurtekas nebija izturējušas lielās lietusgāzes. Ceļmalas nelikās drošas, un, ņemot vērā mūsu braukšanas kultūru, bija bīstami atļaut satiksmi, jo uz ceļa bija milzīga bedre,» komentē I. Pāže. Viņš norāda, ka jau pirmdienas vakarā visas problēmas bija novērstas un ceļš atvērts satiksmei.
Lielākā problēma ir saistīta ceļmeistaru tāmēm, kuras pirms diviem gadiem, kad tās veidoja, bija krietni mazākas. Tagad, kad ir dota iespēja apgūt Kohēzijas fonda, kā arī Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, būvnieki nereti atsakās no projektiem, jo divu gadu laikā pusotru reizi dārgāka kļuvusi degviela, 1,8 reizes sadārdzinājies bitumens.
«Lētākā metode uz ceļiem, kur nav liela intensitāte un tie nav sabrukuši, ir bitumena liešana un akmentiņu bēršana pa virsu. Kopumā šogad plānots šādā veidā saglabāt ap 400 kilometriem. Četrus piecus gadus var braukt pa Zviedrijā iegādātām granītu šķembām, jo Latvijā granīts tādos apjomos nav pieejams. Uzņēmēji spiesti pirkt šīs šķembas, jo, liekot dolomīta šķembas, ceļa kalpošanas laiks ir daudz īsāks, tas ātrāk sabrūk,» piebilst I. Pāže.
Lielākie darbi, kas saistīti ar Kohēzijas fonda līdzekļu apguvi, ir Daugavpils šosejas paralēlā ceļa izveide 72 kilometru garumā no Tīnūžiem līdz Koknesei. Tāpat no Ludzas līdz Terehovai 30 kilometru garumā būvē asfalta segu. Rīgas apvedceļa rekonstrukcija būs pabeigta nākamā gada rudenī.
«Problēmas ir Iecavā, kur darbi notiek jau kopš pagājušā gada. Ļoti sarežģīti ir tas, ka paralēli notiek pilsētas ūdensvada maiņas projekts, tāpēc rodas sastrēgumi,» precizē LVC vadītājs.
Pozitīvā ziņa ir tā, ka šajā rudenī būs pabeigta asfalta liešana pie Mazirbes un Kolkas. «Pirmais posms no Mazirbes ir ļoti taisns, un, kā ziņo būvnieki, tik tiešām tur taisa ātruma rekordus, jo ceļš ir ideāls braukšanai. No rudens varēs apbraukt apkārt Latvijai gar jūru – viss būs asfaltēts,» piebilst I. Pāže.
Pērn ekspluatācijā tika nodots asfaltēts posms pie Aknīstes, kur transporta kustība strauji palielinājās, jo nokļūt no Daugavpils uz Rīgu caur Aknīsti var krietni ātrāk nekā pa Daugavas labo krastu. Tomēr līdz ar satiksmes intensitātes pieaugumu sabrucis 20 gadus kalpojušais ceļš pie Valles. «Ļoti veiksmīgs maršruts ir Rēzekne–Gulbene, nebraucot cauri Balviem. Problēma gan ir pie Gulbenes muižas. Publiskajā telpā izskan, ka mēs gribētu izzāģēt ozolus. Nebūšot 700 ozolu. Mēs gribam ceļu iztaisnot, un neviens tik daudz ozolu nezāģēs. Tur ir aizpagājušā gadsimta ozoli. Negribas tā teikt, taču no ozoliem, kur jāiztaisno ceļš, bet zaļie nepiekrīt koku izzāģēšanai, varētu pīt vainagus, lai pēc tam liktu asos pagriezienos bojāgājušajiem,» piebilst I. Pāže.
Tikmēr Rīgas–Ērgļu ceļa būvnieki lauzuši līgumu par tautā saukto Kangaru kalnu ceļu iztaisnošanu un asfaltēšanu. Līdzīgs stāsts bijis arī Rankas–Jaunpiebalgas posmā. «2009. gadā paziņoja cenu, bet cenu pieaugums ir tik liels, ka viņiem tagad izdevīgāk ir samaksāt soda naudas, nekā strādāt ar zaudējumiem. Puse no darba ir izdarīts 2009. gadās cenās. Šodien tā cena būtu par 60 procentiem lielāka. Teikt, ka Ērgļi ir liela problēma un valsts nauda ir izsaimniekota, nevar. Kas tur izdarīts, šodien maksā divreiz vairāk,» norāda LVC vadītājs.
