Ceļu būvētāji nobažījušies, ka nav skaidrības par ES finansējumu
Ceļu būves uzņēmumi no valdības vēlas skaidrību par iespējamo finansējumu nozarei nākamajā Eiropas Savienības (ES) budžeta periodā no 2020.gada. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” atzina biedrības “Latvijas ceļu būvētāja” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Pēc viņa sacītā, uzņēmumiem sagatavošanas darbi ir jāplāno, vēl pirms sākas ceļa būvniecība, tai skaitā jādomā par investīcijām, personāla apmācību, tehnikas iepirkšanu. Tomēr pašlaik nav skaidrs, kāds būs no Eiropas Savienības fondiem pieejamais finansējums ceļu būvei un vai tāds vispār būs.
“Tas nav kā veikalā desu nopirkt,” izteicās Bērziņš, pieprasot skaidrību ES finansējuma pieejamībā.
Viņš skaidroja, ka 2020.gadā vairs nebūs viena trešā daļa pasūtījumu, kas ir 120 – 140 miljoni eiro. “Tas nozīmē, ka vienai trešajai daļai uzņēmumu jāklopējas ciet vai jāpārorientējas. 2019.gada mums vēl kaut kādas astītes no Eiropas naudām paliek, un 2020.gads būs pilnīgi tukšs,” uzsvēra Bērziņš.
Taču uzņēmējiem par investīcijām nākotnei jālemj jau patlaban, tādēļ “Latvijas ceļu būvētājs” lūdzis finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) informēt ceļu būvētājus par iespējamo nākotnes finansējumu.
Kā ziņots, Finanšu ministrija un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) saņēmuši biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” vēstuli, kurā pausta neziņa par finansējumu ceļu būvdarbiem 2019.gadā un īpaši 2020.gadā, kad, salīdzinot ar 2018.gadu, nozarei būs jārēķinās ar aptuveni 200 miljonu eiro lielu valsts pasūtījumu samazinājumu.
Vēstulē biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš norādījis, ka līdz šim tika paredzēts samazināt sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garumu par 80 procentiem, bet sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo reģionālo autoceļu ar asfalta segumu garumu – par 50 procentiem, salīdzinot ar 2012. gadu. Taču veiktie grozījumi nosaka daudz pieticīgāku rezultātu – sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garums ir jāsamazina tikai par 45 procentiem, bet reģionālo – par nieka 15 procentiem.
Foto: LCB
