Čakša: Ārstu rīcību nevar atzīt par streiku
Juristi atzinuši, ka ārstu rīcību nevar atzīt par streiku, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Anda Čakša, norādot, ka pacientu intereses šobrīd ārsti ir nolikuši malā.
Viņa norādīja, ka Veselības ministrija mēģina uzsvērt, kas sarunās ir par prasībām, un publiska retorika par to, vai tas ir streiks, šķiet, ir būtiski Ģimenes ārstu asociācijai.
“Ja mēs skatāmies uz prasībām, vai tā ir protestu akcija vai streiks…. šo diskusiju ģimenes ārsti šobrīd negrib izvērst,” norādīja ministre, skaidrojot, ka runa nav tikai par finansējumu, bet arī arī par ārstu kvalitāti.
Čakša gan norādīja, ka varētu sākt konstruktīvas sarunas un diskusijas, kas jāmaina, lai uzlabotu veselības aprūpi. Veselības ministrija ir gatava piedāvāt gan finansējuma palielināšanu, gan palīdzību ar e-veselības apgūšanu.
Jau vēstīts, ka sākot no 3.jūlija vairāk nekā 650 ģimenes ārsti sāks beztermiņa streiku, prasot lielāku finansējumu primārajai veselības aprūpei, sakārtotu e-veselības sistēmu un arī pašreizējo ģimenes ārstu prakšu darbības principu saglabāšanu.
Šie mediķi nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes, bet, ja pacientam būs problēmas, kas apdraud dzīvību, protams, viņam palīdzēs.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulce 26. maijā nolēma pieteikt streiku. Pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts.
Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.
Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Foto: Valsts kanceleja
