Būvniecības uzņēmumiem joprojām ir rezerves dempinga cenu uzturēšanai
Cenu dempings būvniecības nozarē sasniedzis vienu no kritiskākajiem sliekšņiem nozares 20 gadu pastāvēšanas laikā, norāda SIA „Latvijas Energoceltnieks” (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis. Zemākās cenas starpība iepirkumu konkursos sasniedz līdz pat 40% zem vidējās.
Kā norāda Andris Asars-Asarovskis, dempinga cenas, visticamāk, tiek veidotas uz nodokļu nenomaksāšanas rēķina un treknajos gados uzkrātajām rezervēm: „Dempingošana zināmā mērā ir „izdzīvošanas spēle latviešu gaumē” ar cerību, ka „es izdzīvošu, bet pārējie nomirs”. Taču reālā situācija rāda, ka reti kurš vērā ņemams konkurents dempinga dēļ izstājas no tirgus. Nolaižot cenas zem objektīvā tirgus līmeņa, uzņēmums faktiski kaitē savai darbībai, jo uzņemas attiecīgā projekta „subsidēšanu”. Nereti grūti izprast, kā par šādu piedāvāto cenu iespējams iegādāties kaut vai tikai nepieciešamos būvmateriālus. Tikpat absurdi pieņemt, ka dempinga zaudējumus varēs atgūt no jaunajiem projektiem.”
Dempinga situācijas iespējamas, kamēr uzņēmumiem ir rezerves no iepriekšējiem gadiem, kas šobrīd strauji izsīkst un nākamgad visticamāk varētu būt beigušās. Turklāt ilgtermiņa dempingošana atstās negatīvas sekas uz būvniecības nozares konkurētspēju.
„Skatoties ilgtermiņā, šādam savstarpējam cenu karam var būtu negatīvs rezultāts, jo tiek sagatavota labvēlīga augsne ārvalstu kompāniju invāzijai Latvijā. Pašmāju uzņēmumi no savstarpējā cīniņa būs ļoti novājināti, netiks investēts uzņēmuma attīstībā, jaunievedumu un tehnoloģiju modernizācijā un personāla profesionālo prasmju izaugsmē. Atsākoties ekonomikas izaugsmei un ienākot spēcīgajiem ārvalstu uzņēmumiem, pašmāju uzņēmumi nevarēs konkurēt un noturēt tirgu,” skaidro A. Asars-Asarovskis.
Kardināli zemākām piedāvājuma cenām jādara piesardzīgu arī pasūtītāju. Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka visai bieži pasūtītājs nav spējīgs kritiski izvērtēt piedāvātās cenas objektivitāti, neesot būvniecības nozares eksperts. Taču pasūtītājam jābūt ieinteresētam, ka samaksātā nauda ne tikai garantē kvalitatīvu objekta būvniecību iecerētajā apjomā, bet arī ieguldītie līdzekļi atgriežas nodokļu nomaksas veidā valsts budžetā.
