Brexit apdraud pieejamību ES fondiem
Latvijā par Brexit visvairāk ir noraizējušies koksnes eksportētāji un iedzīvotāji, kuru radinieki vai draugi dzīvo Lielbritānijā. Bažas rada arī Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamība – sliktākā scenārija gadījumā Latvija varētu zaudēt vairākus simtus miljonu eiro.
Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks NRA.lv atzina, ka finanšu tirgi uz Brexit ir reaģējuši, vairāk vai mazāk kā gaidīts. «Politiskā nenoteiktība ir ļoti augsta, un tas nozīmē, ka neziņa arī finanšu tirgos ir ļoti augsta. Ietekme uz ekonomiku lielā mērā būs atkarīga no tā, kā rīkosies politiķi, vai viņi rīkosies pārdomāti, vai arī lēkās no viena grāvja otrā. Ja notiks pēdējais, tas ekonomiku tracinās un finanšu tirgus šūpos vēl vairāk,» prognozēja M. Kazāks.
Arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš piekrita, ka īstermiņā šā referenduma rezultātā arī turpmākajās dienās un nedēļās gaidāma liela nenoteiktība un svārstības pasaules finanšu tirgos. «Taču negribas ticēt, ka tas varētu novest pie jaunas globālas finanšu krīzes, lai gan pilnībā šādu scenāriju nevar izslēgt,» piebilda M. Āboliņš. Šobrīd tiek gaidīts Lielbritānijas puses oficiāls pieteikums, lai izstātos no ES. Pēc tā sāksies divu gadu periods, kura laikā Lielbritānijai un atlikušajām ES valstīm būs jāvienojas par turpmākajiem ekonomiskās sadarbības nosacījumiem. «Sarunu periodā Lielbritānija turpinās būt ES dalībvalsts un uzņēmējiem nekas nemainīsies, taču ir iespējami šo sarunu visdažādākie rezultāti, un ir skaidrs, ka šajā periodā Eiropā valdīs ļoti liela nenoteiktība. Negatīvākā scenārija gadījumā Latvijas un ES eksportētāji var zaudēt netraucētu pieeju Lielbritānijas tirgum, un šāda nenoteiktība bremzēs investīcijas un ekonomisko aktivitāti gan Eiropā, gan Lielbritānijā. Tāpat šajā periodā nebūs skaidrības par Lielbritānijā strādājošo Latvijas pilsoņu tālāko statusu Lielbritānijā,» uzsvēra M. Āboliņš.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atgādināja, ka līdz šim Apvienotā Karaliste bija Latvijas septītais lielākais eksporta tirgus, no kopējā eksporta aizņemot aptuveni 5,1%. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju bija koksne un tās izstrādājumi (69%), mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas (5,8%). «Britu mārciņas vājināšanās ietekmē cietīs nozares pelnītspēja, un noteikti būs uzņēmumi, kas saskarsies arī ar nopietnākiem sarežģījumiem, jo īpaši, kas galvenokārt balstās uz šo tirgu un eksportē zemas pievienotās vērtības produktus,» prognozēja D. Gašpuitis. M. Āboliņš pieļāva, ka ietekme varētu būt plašāka, jo, «no ekonomiskā viedokļa raugoties, jebkādas negatīvas tendences ES tiešā veidā atsauksies arī uz Latviju, jo aptuveni 75% no Latvijas eksporta šobrīd iet uz ES».
Domnīcas Certus vadītājs ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka pat šokējošajā Lielbritānijas lēmumā izstāties no ES ir svarīgi saredzēt arī iespējas, kuras rodas no šādām fundamentālām pārmaiņām. «Vairākas Lielbritānijas bankas jau ir norādījušas, ka apsver arī tādus scenārijus kā daļēja darbinieku pārcelšana uz citām Eiropas valstīm. Visticamāk, galvenie favorīti būs tādas pilsētas kā Frankfurte, Dublina, Madride. Tomēr arī Latvijai ir izredzes cīņā par šo cilvēku un finanšu kapitālu,» uzsver ekonomists.
Viņš zināja stāstīt, ka, piemēram, Lietuvas valdība ar savu proaktīvo rīcību ir pārliecinājusi starptautiski pazīstamās finanšu institūcijas Barclays un Western Union pārcelt daļu no savām operācijām uz Viļņu, kas radījis vairākus simtus labi apmaksātu darba vietu Lietuvas galvaspilsētā. «Latvijai ir jābūt gatavai ne tikai piedāvāt izdevīgus nosacījumus potenciālajiem investoriem, bet arī nodrošināt aktīvu un koordinētu valsts pārvaldes institūciju darbību, pierādot, ka tieši Rīga un Latvija ir izdevīgākās vietas biznesam,» norādīja V. Dombrovskis.
Ilze Šteinfelde
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
